Komentē
0


Foto no personīgā arhīva.

Priecājamies piedāvāt Emīlijas Petraškevičas dzejas debiju portālā. Autore par sevi raksta: "Piedzimu Rīgā, vienmēr esmu bijusi Āgenskalna iemītniece. Mācos pēdējā kursā Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru studijās. Šāda izvēle, jo saista viss ziemeļnieciskais – raupjā daba, neuzbāzīgums un spēja tiekties pēc attīstības, reizē respektējot pagājušo. Dzeju rakstu apmēram piecus gadus, bet visai reti: kad patiešām ir ko teikt un neizdodas izpaust domu citādā veidā. Bijusi publikācija laikrakstā Kultūras Forums Nr. 38 / 2010 (417). Esmu vairākkārt piedalījusies lasījumos Dzejas dienu ietvaros, kā arī agrākās Filoloģijas fakultātes organizētajos dzejas vakaros." ¼ Satori

***
atceros aizpeldošus prāmjus
to piekājēs bērni spēlējās kastēs pilnās melnu smilšu
veidodami neatminamus tēlus un runādami man nezināmās balsīs

atceros aizklabošus vilcienus
tie atstāja aiz sevis pēc rūsas un oglēm smaržojošas sliedes
sastāviem noraustoties kā epilepsijas slimniekiem

atceros paliekošu tevi
atstatums ir samezglots kā cietumnieku izmukšanas shēmas
kuru man vēl nav


galma korespondence
I
karalis ir slims skrien viņu apraudzīt
mans mīļais ākst
tev kabata pilna spoguļu
tikai tu spēsi viņa smalko kaiti atmaskot

II
to striķi tev nepārraut milēdij
kas gadiem vijies ap tevi
kā neprasmīga dārznieka apsietā ābelē
tas iespiedīs tevī rievas

III
kartē iezīmējas aizvien vairāk punktu
drīz tā visa būs sarkana
un ko tad mēs darīsim virspavēlniek
kad nebūs vairs nevienas neitrālās zonas


leduszeme

starp tavām horizontālajām arhitektūrām mājo plašumi?
ar zāli apauguši lavas lauki ledi un melnas smiltis

pa tavām bruģainajām ielām apātiskās dienās staigā mazi pūtēju orķestri?
spēlēdami bērniem kas skraida tiem līdzi tērpušies adītos džemperos?

aiz tavām sienām ziemeļu krāsās satiekas cilvēki?
malkodami kafiju tukšodami alus kausus šauros lustrainos bāros
tie pazīst viens otru pat nekad neredzējuši?


***
mammu iepazīsties šis ir mans neredzamais draugs Žemī Mižē viņš ir no iedomu Parīzes
tu jau zini es tur nekad neesmu bijusi bet viņš labprāt dalās sīkos ikdienišķos nostāstos
šad tad visbiežāk rudeņos vai pavasaros kad interneta portālos plūst padomi pret mazajām gadalaiku miju depresijām viņš nomaina Monmartras bruģus pret vecrīgas ielām ierodas kādā stūra kafejnīcā un aizrautīgi stāsta par savu Parīzi
es sēžu iepretī vai blakus kā kuro reizi sanāk malkoju kādu gluži nefrancisku dzeramo
un mādama ar galvu šķietami klausos par to kā baloži nopēluši uz palodzes aiz laba prāta izkaisītās drupačas kā dāma no blakus dzīvokļa absinta reibonī nomainījusi mīļākos kā
leijerkastnieks uz stūra jau vairākas dienas klusē un kūpina smēķus
diez kas īstenībā notiek tajā Parīzē


***
viņa ir dārga un cimperlīga kā pieczvaigžņu viesnīca
snauž izmazgājusi apakšveļu un sakārtojusi uz radiatoriem pēc krāsām
viņa ir izspēlējusi visas etīdes un ir pietiekami tehniska
lai tiktu cauri sveikā arī sarežģītākajās pasāžās
viņa atstāj nagulaku švīkas starp lappusēm kā grāmatzīmes
tās vēlāk būs liecības noskaņojumam sarkanas rozā reizēm zilas
viņa atrod vilciena biļeti uz krustpili izlietotu divdesmitajā novembrī
vienā virzienā
pēdējos mēnešus čemodāni vairs netika aizvērti


***
agri rītos var dzirdēt
kā augšstāvā brauc rotaļu vilcieni
lokomotīvēm svilpjot un klabot pret sliedēm
sagaidītājiem stacijās īdot aiz prieka

tajā dzīvoklī sen neviens nedzīvo
atvilktnes iztukšotas skapjos tikai izbadējušās kodes
appelējušas garozas klusi tup virtuves plauktā

tikai tie rotaļu vilcieni agri no rītiem


***
varētu apvienot visu bērnu dusmas uz lielajiem brāļiem par
saplēstām mīļākajām rotaļlietām asaras par nedabūtajām
lellēm no veikalu skatlogiem dzimšanas dienās par slimošanas dēļ
kavētajām stundām pie jaukākās skolotājas pirmajā klasē
bet aizvien nebūtu gana lai līdzsvarotu manu vilšanos tevī mans karavadoni
redzi visi plastmasas kareivji nindzjas un bruņinieki drošsirdīgi stāv
sakārtoti taisnās rindās viņu plastmasas lēdijas princeses un fejas
aiz stūra dreb bailēs ka viņu mīļotie varētu nepārnākt no kaujas bet tu
padodies un liec visiem atkāpties pirms tā vēl sākusies kur
ir tavs cīņasspars kur pavēle izšaut lielgabalus pret ienaidnieku
vai vēlies šajā karaļvalstī nesāt gļēvuļa zīmogu iededzinātu kā
liliju ko slēpj ielasmeitas piesegdamas plecus mans karavadoni
ej un aizstāvi savu godu kamēr vēl nav par vēlu redzi
arī es stāvu aiz stūra un drebu par tavu dzīvību tāpēc ej un cīnies lai
varu raudāt par mirušu godā ne dzīvu mūžīgā kaunā dalītā starp mums


Pastkarte no Itālijas

čau kā iet ko dari

reizi divos gados ar nemainīgu precizitāti pienāk laiks sūtīt pastkartes no Venēcijas
kur atbildot uz tavu jautājumu nemaz nesmird
tikai reizēm no ledainiem skatlogiem uzvēdī nosarkušu vēžu dvesma
saules karstumā nāsīs ieraujas jūraszāļu smārds no apglumējušiem pakāpieniem
bet citādi gaiss ir pilns lagūnas pat laisko tūristu sviedri izplēn bez smaržas
iet mums te mierīgi
viesnīcnieka glaimīgais ciao tik saldi lipīgs nāk reizē ar ikrīta kruasānu
bodnieks riskē ar iesprūšanu skatlogā lai tikai pārdotu princesei kurpīti
gondolas joprojām atgādina peldošus feretro* un aicina nomirt vērojot zēnus jūrnieku krekliņos
arī negaisi šeit ir butaforiski kā krastmalas bodes
mākoņi mutuļo melnīgsnēji kā vietējo sejas un bārsta aukstas lāses uz sakarsētajām miesām cilvēkiem kas kā krabji saskrien zem palazzo svārkiem

tā mums te klājas nezinu ko lai vēl pastāsta esmu nogurusi ir vēls
citādi viss kārtībā esam veseli negaidi mani vairs mājās bučas

*zārks (itāļu val.)

Emīlija Petraškeviča

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!