Savās mājās Losandželosā 91 gada vecumā šorīt miris rakstnieks un esejists Rejs Bredberijs, romānu "Pieneņu vīns" un "451 grāds pēc Fārenheita", stāstu krājuma "Marsiešu hronikas" un daudzu citu zinātniskās fantastikas grāmatu autors. Rakstnieka nāvi apstiprināja viņa mazdēls Denijs Karapetjans un biogrāfs Sems Vellers.
Rejs Duglass Bredberijs dzimis 1920. gada 22. augustā Vokiganā, Ilinoisas štatā, viņa māte Estere bija zviedru imigrante, tēvs Leopolds Spoldings Bredberijs strādāja par elektromontieri. Viņš ir tiešs pēctecis Mērijai Bredberijai, slavenai raganai, kas 1692. gadā tiesāta Salemā, Masačūsetsas štatā, un viņai piespriests nāvessods pakarot (noslēpumainā kārtā viņai izdevies izvairīties no pakāršanas un nomirt vien 1700. gadā). Reja Bredberija vectēvs un vecvectēvs no tēva puses bija avīžu izdevēji. 1934. gadā, kad Rejam Bredberijam bija trīspadsmit gadu, viņi pārcēlās uz Losandželosu.
1938. gadā Bredberijs pabeidza vidusskolu, taču mācības augstskolā neturpināja. Tā vietā viņš pelnīja naudu, uz ielām pārdodams avīzes, un pašizglītojās vietējā bibliotēkā. Ietekmējies no zinātniskās fantastikas lubu žurnāliem, viņš togad sāka publicēt stāstus fanu izdotajos žurnālos. Viņa pirmā apmaksātā publikācija bija stāsts žurnālā "Super Science Stories" 1941. gadā, par to viņš saņēma 15 dolāru. Kopš 1942. gada viņš pievērsās tikai rakstīšanai. Viņa pirmā grāmata – stāstu krājums "Tumšais karnevāls" ("Dark Carnival") – tika izdota 1947. gadā izdevniecībā "Arkham House". 1947. gadā viņš apprecējās ar Margaritu Maklēru (1922–2003), viņiem bija četras meitas.
Līdztekus daiļliteratūrai Bredberijs rakstīja arī esejas par mākslu un kultūru. Daudzi viņa darbi tikuši ekranizēti.
Reja Bredberija pazīstamākie darbi
Marsiešu hronikas (1950)
451 grāds pēc Fārenheita (1953)
Pieneņu vīns (1957)
Tuvojas kaut kas nejauks (1962)
Helovīna koks (1972)
Nāve ir vientulīgs pasākums (1985)
Vājprātīgo kapsēta (1990)
Zaļas ēnas, balts valis (1992)
Atgriezušies putekļi (2001)
Nogalināsim visi Konstanci (2003)
Ardievu, vasara (2006)
0