Lai izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere iesniegusi izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, informē Tieslietu ministrija. Tikmēr 30. oktobrī Lībiņai-Egnerei iesniegti vairāk nekā 13 000 parakstu, ko tiesiskā regulējuma atbalstam savākusi kustība "Dzīvesbiedri".
Kā norāda ministrija, partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Jautājums “Par partnerības reģistrēšanas tiesisko statusu” Juridiskajā komisijā tiks skatīts otrdien, 31. novembrī, plkst. 10.00.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: "Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu. Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā."
Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Partnerattiecību regulējama atbalstam arī savākti vairāk nekā 13 000 parakstu: turpat 3000 parakstītāju atbalstījuši atklāto vēstuli “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, bet 13 215 – portāla "Mana balss" iniciatīvu “Sargāsim visas ģimenes”. Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis norāda, ka parakstu vākšanas mērķis ir prasīt likumdevējiem visdrīzākajā laikā radīt tiesisko regulējumu visu ģimeņu, tai skaitā viendzimuma ģimeņu, un faktiskās kopdzīves tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu Satversmes tiesas spriedumu izpildi.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
0