Foto no personīgā arhīva.
Pēdējos trīs šeit publicētos dzejoļus Jānis Rokpelnis nolasīja šī gada Dzejas dienās – pastaigas laikā Kundziņsalā. Pārējos no krājuma „Nosaukums” (izd. Neputns, 2010) izvēlējās Anda Baklāne.
***
guļ dakšiņas un notekgrāvji
guļ pāva ņaudieni un strazdu kārklu svilpes
guļ mīlnieki un septiņbrāļi
guļ garums augstums platums tilpums
guļ nāve nāves miegā, dzīve
guļ blakus sivēnam un kramam
guļ smaržas smakas saldums sīvums
guļ pamati un sijas namam
guļ tīmeklis un datorbundža
guļ viss kas radīts cirsts vai adīts
guļ logos kaķenes un runči
bet mūžīgs bezmiegs Paša vadīts
***
klaudz sniegpārsla katra
kā durvis
man sniegam ir jāiziet cauri
pa visām sniegpārslu durvīm
pa visām
jau sajūk skaits
kā vasara sajūk un rudens
un jasmīnu krūms liekas sniegots
un četri gadalaiki
bet vienmēr viens vienīgs sniegs
***
nu atkal jasmīnu sniegavīri
ne vairs ceriņu gāzes liesmas
mazsālīts lietus asaras bira
gluži labi noderīgas priekš saldenas dziesmas
gribas pasaulei atraut logu un ieelpot svaigu gaisu
vienreiz visādus kosmiskos putekļus saslaucīt
aizdrīvēt sirdi šķeļošo plaisu
un ripuļu vietā rītausmu rīt
bet kas tad taksim dos taukus un nabagam bajāra
medu
samērā individuālistiska kamene vāc kaut ko
bioloģiski tīru
gan jau gulbis atradīs kādu Ledu
zvirbuļi zaldātu šineļos noskaņo ierūsējušo liru
***
ar miglas putām uz lūpām
mēs palēnām aizejam
no saules rietošās dejotavas
ar asinīm nodejotām līdz tulznām
daži vairs nespēj
riet līdzi
vai klejo mēness bālajā pļavā vemstīdamies un vējš
tiem stabulē tukšajos asinsvados
nāks rīts
ar nospodrinātu sauli
pēc izvēles – medus vai zelta krāsā
viņš nāk
man nāk vēmiens
un griežas galva
visos virzienos
izņemot rītu
***
migla kā dvēsele izprintēta
bariem vien nāk sētā
veļu parfīms un vellatu dizains
prāts tāds sašķiebts kā tornis Pizā
un nemūžam tas nepaliks staltāks
miglā kā rūgušpiens baltā
***
lietus čurā aiz loga kā mazais bērns
rūtīs vientulības pirkstu nospiedumi.
kaut kas līdzīgs ar mani notika pērn
kad mākoņi vilkās nodzērušies un glumi
gan jau transporta līdzekļi palīdzēs
atstāt šo vietu un laiku un tamlīdzīgi.
tikai mēness speķainais pleķis būs neizdzēsts
tāds pats kā šeit tāds arī Rīgā.
un tas kādu svešumu viesīs starp mums
tāda zeltīta debess blaugzna
ne jau bezdibenis bet atstatums
atšķirtība ir labākais lauznis.
***
pa dzīsliņai irst dzīle
uz ādas uzpeld tā
un pēkšķot slīd kā pīle
prom dzīve negantā
bet vijoli kāds vīlē
tev iekšās tā kā tā
***
Vētra atstāj sekas
Mazajā pilsētiņā.
Ābeles nolūzt kā priedes.
Jumti dodas Ikara gaitās.
Un vulgāro elektrību
Nomaina cildenas sveces.
Pie vētrām te pierasts.
Tās neplosās krūtīs,
Bet atnes vien nogurumu
Un raizes.
Vētrainas naktis
Nav vētrainas naktis –
Tām
Pietiek ar vētru
Ūdensglāzē.
Augusts
Om maujošās govis
1 stārķis
Un tauriņš balts
Kas amatieriski
Tēlo sniegpārslu
Vientulība
Netēlo neko
Līksmi lēkā
Pa kritušo zvaigžņu lūžņiem
***
Lido putniņš ar visu būri
Starp brīviem un vareniem
Lido nobīdīts kaut kur stūrī
Tomēr vienā laidā ar tiem
Pazūd skatam viņš cietumā savā
Smagā būrītī putniņš sīks
Kuram jāstiepj ir autokrava
Kas nevienam nav vajadzīgs
0