xxx
izkaltē mani no saviem
limonādes salmiņiem
tukšās stikla rindas
rums
salipis to dibenos
xxx
ar fjordu smaržām no prāmjiem
tiltu apakšām
ziemeļu nakts tev vēl kabatās
es atceros visu ko lūdzu
un tu arī to atceries
xxx
mēs sēžam un pūtinām kājas vēl pat izstādi neredzējuši
pretī milzīga zemene kuru hipnotizējot apēst
cilvēki ir nedabīgi lieli un apaļi
gatavi skatīties un maksāt latu piecdesmit
es arī tāds esmu
tikai smagākiem zābakiem
xxx
tilts vēl ne pat sniega dabūjis
somā šņabis
tu skaties man acīs un saki
ka es nevaru iet jo vēl nav sausi trauki
un es zinu ka tas ir slazds
un tu arī
bet neko nedarām
it kā tā būtu jau simtiem gadu
kā tev iet
xxx
lai visas tavas kleitas lien atpakaļ
es nepanesu to skaisto šuvumu tavās acīs
laikam tas ir dzimšanas gadu dēļ vai kā citādi
diemžēl nemāku laboties jo pat
es nevaru tā iemigt
xxx
man ir svēts tas brīdis
kad guļot grozies un maigi šņāc
pats nevaru iemigt
klausos
elpa klīst tavos matos
mazliet mulstu no savām domām
kas tev zem apģērba
tādā saldā kamolā satinies dzīvnieks
mugura mierīgi cilājas
xxx
makā stāv tavi antidepresanti
tukšs iepakojums četras tabletes
es nezinu kāpēc to paņēmu
domāju zināšu
kā lai tev palīdz aizmirst visas tās lietas
xxx
zaļas auskaru acis
raugās sāņus
dūmu tirpas ir kā mana dīvainā gaita
sēžam Vašingtona laukumā un zāle ir parasti zaļa
tu zini vēsturi
es nezinu
xxx
mēs samiegtām acīm lavāmies
ķīniešu dzīvoklī un tēlojam mieru
viņu sasēdētais dīvāns un siltie skatieni
tu tulko jautājumus un stāsti
upe aizsalusi meklējot Karnevāla parku
mēs esam kolēģi un mēs nekad nedejojam
0