Aktualitātes
04.10.2017

Izstrādāts normatīvais regulējums radošo profesionāļu tiesiskās un sociālās aizsardzības pilnveidošanai

Komentē
0

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu. Likumprojekta tālāku virzību 3. oktobra sēdē apstiprināja valdība.

Likumprojektā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas izveidi un darbību. Likumprojekts paredz regulēt radošās personas statusa piešķiršanu tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

"Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojekta virzība reizē ar valsts budžetā iestrādāto finansējumu risina jau vairāk nekā 20 gadus ilgušās sarunas par īpašu atbalsta pasākumu nepieciešamību Latvijas radošajās profesijās nodarbinātajiem. Šī finansējuma iekļaušana VKKF budžeta ietvaros dos iespēju radošo profesiju organizācijām pašām aktīvi līdzdarboties savu kolēģu - radošo cilvēku, kas nonākuši īslaicīgās grūtībās, sociālo jautājumu risināšanā," akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Likumprojekts nosaka, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona – autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kura rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz 3 gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē, kura ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība likumprojektā noteiktajā kārtībā.

Likumprojektā noteikts, ka profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā reģistrēta biedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) biedrībā pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa brīvprātīgi apvienojušās ne mazāk kā 50 fiziskas personas, kuras atbilst likumprojektā noteiktajiem profesionālo radošo organizāciju biedru statusa nosacījumiem;

2) biedrības darbības mērķis ir attīstīt attiecīgo radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

Likumprojektā paredzēts, ka profesionālās radošās organizācijas statusu piešķir un organizāciju reģistru kārto un uztur KM; reģistrs tiks publicēts KM tīmekļvietnē.

Likumprojekts paredz arīdzan radošo personu atbalsta pasākumu programmu, kas ir valsts budžeta likumā kārtējam gadam Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) paredzēts finansējuma apjoms, kas paredzēts radošo personu atbalsta pasākumu sniegšanai. Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķis ir sniegt atbalstu radošajām personām, kas profesionālās darbības specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem ienākumus vai piedzīvojuši īslaicīgu darbspējas zudumu. Savukārt, ja radošā persona pēdējo trīs gadu laikā nav veikusi radošo darbu (nav radījusi un publiskojusi ar Autortiesību likumu aizsargātu darbu) – faktiski tā neveic regulāru radošo darbu. Līdzīgi ierobežojumi tiek pielietoti arī Igaunijas un Lietuvas praksē.

Radošo personu atbalsta pasākumu programmas administrētājs būs VKKF; tajā tiek izveidota mērķprogramma "Radošo personu atbalsta programma," kas tiks atvērta pieteikumiem gada garumā, nodrošinot pieteikumu izskatīšanu atbalsta saņemšanai VKKF padomē reizi mēnesī.

Likumprojekts paredz, ka radošo personu atbalsta pasākumu programmā atbalstu varēs saņemt radošā persona, kurai piešķirts radošas personas statuss, kura ir radījusi un publiskojusi autortiesību vai blakustiesību objektu kādā no profesionālās mākslas nozarēm pēdējo trīs gadu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas, kura atbalsta pieprasīšanas un saņemšanas brīdī neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās saskaņā ar civiltiesisku līgumu, kurai atbalsta piešķiršanas brīdī tās ienākumi iepriekšējo trīs kalendāro mēnešu laikā nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra vidēji mēnesī, kura nesaņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu, kura nav sasniegusi pensijas vecumu vai nesaņem izdienas pensiju, kura nesaņem atbalsta pasākumus no nevienas citas profesionālās radošās organizācijas.

Jaunais likums kontekstā ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas politikā paredz arī risinājumus virknei radošās personas skarošu sociālā nodrošinājuma problēmjautājumu:

  • pienākumu ikvienai radošajai personai reģistrēties kā pašnodarbinātajam, kas izslēdz iespēju kļūt par bezdarbnieku un pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu; nenodarbinātības periodā saņemt sociālās aizsardzības iespējas, t.sk. darba negadījumu apdrošināšanu;
  • faktisko niecīgo sociālās apdrošināšanas atdevi, radošajām personām veicot zemas / neregulāras valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI);
  • sociālo nodrošinājumu, radošajām personām strādājot projektu vai gadījuma nodarbinātības modelī, saņemot neregulārus un neprognozējamus ienākumus, veicot neatalgotu izpētes un sagatavošanas darbu, palielinātas fiziskās slodzes apstākļos;
  • apstākli, ka radošās personas darba stāžs vairs netiek uzskaitīts un, aprēķinot sociālās apdrošināšanas periodu, tiek ņemts vērā tikai periods, par kuru faktiski veiktas VSAOI;
  • radošo personu darba attiecību neregularitātei, vairākiem darba attiecību modeļiem, t.sk. "ārštata" darba attiecībām, pastāvot vienlaikus.

Likumprojekta izstrādē KM cieši sadarbojusies ar Latvijas Radošo savienību padomi, kura apvieno Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Dizaineru savienību, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienību, Latvijas Kinematogrāfistu savienību, Latvijas Komponistu savienību, Latvijas Mākslinieku savienību, Latvijas Rakstnieku savienību, Latvijas Teātra darbinieku savienību, kā arī Latvijas Pilsonisko aliansi.

Finansējums likumprojekta īstenošanai tiks nodrošināts atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra sēdē nolemtajam 500 000 eiro apmērā ik gadu 2018., 2019. un 2020.gadā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Tēmas
 

Vēlies atbalstīt interneta žurnāla Satori.lv darbību? Ziedo skaistākai nākotnei! Un sirdij silti!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0