Jaunais Rīgas teātris nosaucis septiņus jauniestudējumus, kas skatītājiem tiks piedāvāti 2014./2015. gada sezonā, taču tiks iestudēta vēl vismaz viena vai divas izrādes, preses konferencē stāsta teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Sezonu 3. septembrī atklās režisora Gata Šmita jauniestudējums Ļeva Tolstoja 1886. gadā sarakstītajai lugai "Tumsas vara" jeb "Nadziņš ieķēries – putniņš pa galam", kuras pamatā ir patiesi notikumi – luga balstīta uz Tulas guberņas tiesas krimināllietu par kāda zemnieka izdarīto noziegumu. Rakstot lugu, Tolstojs apmeklēja notiesāto katorgā. Autoru ne tik daudz interesējusi baisā nozieguma norise, bet gan tas, kā visi tajā iesaistītie varējuši nonākt aiz galējās cilvēcības robežas, un vai ir iespējams ceļš atpakaļ. Izrādes scenogrāfs ir Rūdolfs Bekičs, bet kostīmu māksliniece – Keita. Lomās: Ivars Krasts, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Inga Tropa, Alise Danovska, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Jana Čivžele, Sandra Kļaviņa un Gatis Gāga.
1. oktobrī Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Rīgā dzimušā Ņujorkas Universitātes profesora un kinorežisora Borisa Frumina iestudējums Aleksandra Vampilova lugai "Provinces anekdotes". Izrāde būs Frumina debija teātra režijā, tā būs par gļēvulību, kas noved pie agresijas, par to kā vienkāršie cilvēki zaudē cilvēcību. Darbība, kas lugā noritēja nelielā Padomju Krievijas viesnīcā, pārnesta uz mazu viesnīcu Padomju Latvijā. Aleksandra Vampilova luga sastāv no diviem viencēlieniem: "Atgadījums ar metranpāžu" un "Divdesmit minūtes kopā ar eņģeli".
Oktobra beigās vai novembrī tiks pirmizrādīta režisores Maijas Apines kamerizrāde "Mīļais melis, Ne šovs", kurā spēlēs pati Maija Apine, kā arī aktieris Ivars Krasts. Iestudējumā turpināta režisores izrādē "Boms pret Boru" iesāktā saruna par esamības pamatjautājumiem, bet šoreiz no cita skatpunkta. Izrāde būs muzikāla, un tā ietvers dažādu autoru darbu fragmentus.
Režisors Alvis Hermanis šajā sezonā iestudē Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova "Divpadsmit krēslus", kas pirmizrādi Lielajā zālē piedzīvos 7. decembrī. Izrādes kostīmu māksliniece būs Kristīne Jurjāne, bet Ostapa Bendera lomu atveidos Andris Keišs, izrādē piedalīsies arī tādi aktieri kā Gundars Āboliņš, Ģirts Krūmiņš u.c. Alvis Hermanis uzsver, ka "Divpadsmit krēsli" ir Odesas ebreju folklora, un stāsta, ka radošā komanda ir apņēmusies izdomāt citādu veidu, kā paskatīties uz šo materiālu, nekā tas darīts romāna ekranizācijās. "Divpadsmit krēsli" ir viena no Hermaņa mīļākajām bērnības grāmatām, režisors stāsta, ka nav sastapis nevienu literāro varoni, kuram būtu tik liela iekšējā brīvība kā romāna galvenajam varonim Ostapam Benderam, taču Hermanis atzīst, ka režisoram iestudēt "Divpadsmit krēslus" – tā esot pašnāvība.
Alvis Hermanis stāsta: "Pusei no izrādēm atkal ir krievu autori. Šībrīža situācijā, kad Krievija ir kļuvusi par visas starptautiskās sabiedrības slimību, tā ir jāizslimo mums visiem kopā. Tas, kas tagad notiek no mums uz Austrumu pusi, – tas ir pilnīgs Dostojevskis, tāpēc tagad ir svarīgi pievērsties noslēpumainajai krievu dvēselei, lai saprastu to, ka tas ļoti tiešā veidā attiecas arī uz mums. Ļeva Tolstoja "Tumsas vara" ir ļoti spēcīgs piemērs, kā mēģināt saprast šo iracionālo pasauli – to, kāda ir Krievija. Nevienam no režisoriem nav bijis tiešs mērķis šīs sezonas repertuārā paredzētos krievu autoru darbus saistīt ar politiku, bet mentālā līmenī tam, protams, ir sakars."
Savukārt pavasarī, 19. martā, paredzēts pirmizrādīt režisora Viestura Meikšāna iestudēto vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugu "Suns, nakts un nazis". Šis materiāls ir ļoti radniecisks Kafkas galvenajiem pīlāriem – romāniem "Process" un "Pils", kur galvenā tēma ir cilvēka pazušana jeb nespēja orientēties esošajā realitātē. "Suns, nakts un nazis" ir roud-trip izrāde par vidi, kurā mēs dzīvojam, tā ir asociācija par modernās pasaules sašķobīto kārtību. Šī izrāde būs pusironisks ceļojums par Rietumu civilizācijas skaistākajiem un drūmākajiem sapņiem. Stāstot par jauniestudējumu, Hermanis atklāj, ka aktieri jau sen ir gribējuši strādāt kopā ar režisoru Viesturu Meikšānu un nu viņiem būs tāda iespēja. Izrādes scenogrāfs ir Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece – Monika Pormale, lomās – Gatis Gāga, Guna Zariņa un Vilis Daudziņš.
26. martā pirmizrādi piedzīvos luga "Aspazija", ko pašlaik veido rakstniece Inga Ābele sadarbībā ar režisori Māru Ķimeli. Izrādes-pētījuma pamatā ir pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas (1865-1943) biogrāfijas meti. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis ir bieži sastopams Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū, taču izrādes režisore Māra Ķimele apgalvo, ka abas ar Ingu Ābele centīsies šo mītu kliedēt. Izrādē tiks aplūkota viena diena Aspazijas dzīvē – 1943. gada 16. maijs Jūrmalā, Dubultos. Jau pagājuši 14 gadi bez Raiņa, vasarnīcas istabā sēž 78 gadus veca sieviete austrumnieciski rakstainā blūzē ar smagu dzintara rotu ap kaklu. Šodien Aspaziju apmeklēs fotogrāfs. Aspaziju izrādē atveidos aktrise Baiba Broka, bet Raini – Ivars Krasts.
Savukārt 2015. gada maijā Lielajā zālē skatītājiem tiks demonstrēta Mihaila Kuzmina "Peldošie – ceļojošie" 2. daļa "Lauki", ko iestudē režisors Vladislavs Nastavševs. Daudzveidīgi apdāvinātā autora – Sudraba laikmeta dzejnieka, prozaiķa, komponista, literatūras un mākslas kritiķa, tulkotāja un atdzejotāja – Mihaila Kuzmina apmēram pirms gadsimta Pēterburgā izdotais romāns „Peldošie – ceļojošie" atspoguļo Krievijas impērijas galvaspilsētas avangardiskākās kultūras bohēmas dzīvi starp divām 20. gs. sākuma revolūcijām. Kuzmins tolaik bijis viena no spilgtākajām figūrām Pēterburgas artistu kabarejās un visizmeklētākajos galvaspilsētas literārajos žurnālos. Alvis Hermanis stāsta, ka neilgi pirms "Peldošo – ceļojošo" 1. daļas pirmizrādes šī gada janvārī radošā komanda sapratusi, ka izrāde ir par garu, tāpēc tā tika sadalīta divās daļās, lai turpinājumu piedzīvotu pēc vairāk nekā gada.
Šajā sezonā Jaunajā Rīgas teātrī notiks arī Vladislava Nastavševa akustiskie koncerti "Eskeipista dienasgrāmata 2", kuros skanēs mūzika no izrādes "Peldošie – ceļojošie" pirmās daļas "Pēterburga–Rīga".
Šajā sezonā Jaunais Rīgas teātris turpinās darbu līdzšinējās telpās Lāčplēša ielā 25 un Talsu iela 1. "Tabakas fabrikā", Miera ielā 58a, šobrīd turpinās darbi, lai sagatavotu ēku Jaunā Rīgas teātra pagaidu telpu vajadzībām, uz turieni pārcelties plānots 2015. gada vasarā. "Tabakas fabrikā" izrādes tiks spēlētas divās zālēs, no kurām katrā ir apmēram 200 sēdvietas, par spēles laukumu plānots izmantot arī kādu neliela izmēra telpu "Tabakas fabrikā". Atgriešanās Jaunā Rīgas teātra ēkā Lāčplēša ielā provizoriski plānota 2018. gadā.
Sākot jauno sezonu, Jaunā Rīgas teātra skatītājiem tiek piedāvāts jauns biļešu interneta veikals – www.biletes.jrt.lv, kā arī jaunums – mājaslapas mobilā versija m.jrt.lv, kas viedtālruņu un citu mobilo ierīču lietotājiem nodrošinās daudz ērtāku piekļuvi teātra mājaslapai. Savukārt rudenī sadarbībā ar "Swedbank" Jaunais Rīgas teātris izdos bērnu pasaku dubultdisku "Mīļā auklīte", lai atbalstītu fonda "Ziedot.lv" palīdzības programmu smagi slimo bērnu vecākiem. Pasaku diskā būs dzirdamas aktieru izvēlētas un ierunātas latviešu un citu tautu pasakas. Ieraksta režisore būs Māra Ķimele, savukārt muzikālā pavadījuma autori un izpildītāji – Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs.
Aizvadītajā sezonā Jaunais Rīgas teātris nospēlējis 448 izrādes – no tām 418 izrādes JRT telpās, deviņas viesizrādes Latvijā, kā arī 21 viesizrāde ārpus Latvijas. Kopā izrādes noskatījušies 106 154 skatītāji – no tiem 99 777 skatītāji JRT telpās, 2011 skatītāji viesizrādes Latvijā un 4366 ārpus Latvijas. Vidējais zāļu piepildījums JRT telpās joprojām ir 90 %.
0