Mikus Solovejs studējis teoloģiju un pedagoģiju. Šobrīd ir skolotājs ģimnāzijā un saksofonists vairākos mūziķu sastāvos. Raksta par mūziku, reliģiju un vēsturi.
Skolā uz skatuves palika žetonvakara dekorācijas, un nopirktie ziedi tā arī netika pasniegti. Realitāte šobrīd ir šāda – skolēni man raksta, ka parādījies nogurums, trauksme un izkaisītība, pietrūkst klātbūtnes un vienkāršas saskarsmes.
Skolā – tāpat kā slimnīcā un centrālajā stacijā – var ieraudzīt, kādā sabiedrībā dzīvojam.
Folkmūzikas tradīciju nevar mehāniski uzvilkt kā palienētas kurpes, te vajadzīgs spēks, lai to augšāmceltu.
Čiks Korea man atklāja būtisku atziņu – mūzika nav tas, pēc kā tā izklausās, bet tas, uz kurieni tā spēj tevi aizvest.
Cilvēkam, kurš kļuvis svešs pats sev, savam ķermenim, savai dzīvei, atgriešanās ceļš var veidoties ar skaņas palīdzību. Apklust, apstāties, ieklausīties. Iet tik klusu, ka tavas pēdas kļūst par ausīm. To jāmāk notvert un saklausīt. Klusas istabas skaistumu, vēja šalkoņu piemājas priedēs. Klausīties un nevērtēt.
Klausoties "Stūrī Zēvele", es satieku neuzbāzīgu talantu, kurš ar dabisku sirsnību nemanot dāvā man mieru. Te vairs nav runas par mūziku, bet par to, kādas pēdas es aiz sevis atstāju. Ticu, ka cilvēki, kas turpina rakstīt un izpildīt šādu mūziku, pasaulē radīto arī saglabā, nevis tikai tērē.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
