Mikus Solovejs
Autors
Mikus Solovejs studējis teoloģiju un pedagoģiju. Šobrīd ir skolotājs ģimnāzijā un saksofonists vairākos mūziķu sastāvos. Raksta par mūziku, reliģiju un vēsturi.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Skolotāja piezīmes tālmācībā
Skolā uz skatuves palika žetonvakara dekorācijas, un nopirktie ziedi tā arī netika pasniegti. Realitāte šobrīd ir šāda – skolēni man raksta, ka parādījies nogurums, trauksme un izkaisītība, pietrūkst klātbūtnes un vienkāršas saskarsmes.
Skolotāja piezīmes tālmācībā. Turpinājums
Skolā – tāpat kā slimnīcā un centrālajā stacijā – var ieraudzīt, kādā sabiedrībā dzīvojam.
Americana un latvieši novembra miglā
Folkmūzikas tradīciju nevar mehāniski uzvilkt kā palienētas kurpes, te vajadzīgs spēks, lai to augšāmceltu.
Labvakar, siltie vakari laukos!
Klausoties "Stūrī Zēvele", es satieku neuzbāzīgu talantu, kurš ar dabisku sirsnību nemanot dāvā man mieru. Te vairs nav runas par mūziku, bet par to, kādas pēdas es aiz sevis atstāju. Ticu, ka cilvēki, kas turpina rakstīt un izpildīt šādu mūziku, pasaulē radīto arī saglabā, nevis tikai tērē.
Visi autora raksti
Mikus Solovejs
5Livonija – neredzamā un klātesošā
Kas īsti ir latvieši: Livonijas mantinieki vai svešinieki senās kultūras drupās? Izrādās, ka šis nav tikai jautājums par 800 gadu senu vēsturi, bet gan atskaites punkts, no kura bieži vien sākam runāt par latviešu nacionālo identitāti, kultūru un valstiskumu.
Mikus Solovejs
0No kurienes tās skaņas nāk?
Cilvēkam, kurš kļuvis svešs pats sev, savam ķermenim, savai dzīvei, atgriešanās ceļš var veidoties ar skaņas palīdzību. Apklust, apstāties, ieklausīties. Iet tik klusu, ka tavas pēdas kļūst par ausīm. To jāmāk notvert un saklausīt. Klusas istabas skaistumu, vēja šalkoņu piemājas priedēs. Klausīties un nevērtēt.
Mikus Solovejs
0Labvakar, siltie vakari laukos!
Klausoties "Stūrī Zēvele", es satieku neuzbāzīgu talantu, kurš ar dabisku sirsnību nemanot dāvā man mieru. Te vairs nav runas par mūziku, bet par to, kādas pēdas es aiz sevis atstāju. Ticu, ka cilvēki, kas turpina rakstīt un izpildīt šādu mūziku, pasaulē radīto arī saglabā, nevis tikai tērē.
