Mikolajs Ložiņskis
Autors
Mikolajs Ložiņskis (Mikołaj Łoziński) – dzimis 1980. gadā Varšavā, studējis socioloģiju Sorbonnas universitātē Parīzē. Ir vairāku īso stāstu, vienas bērnu stāstu grāmatas un romāna „Reisefieber” (2006) autors. Pirms sācis rakstīt nodarbojies ar fotografēšanu, publicējis foto darbus vairākos Varšavas laikrakstos, sarīkojis vienu foto personālizstādi. Pāris. Foto: Mikolajs Ložiņskis Parīzes laikā bijis neredzīgas psihoterapeites asistents, pasniedzis franču valodu iesācējiem, bijis arī krāsotājs un ierēdnis. Ložiņska darbu uzbūvē redzama fotogrāfiem raksturīgā nepieciešamība pēc kompozīcijas un kadrējuma precizitātes, bet saturā un izteiksmē – dziļa interese par cilvēku savstarpējās sapratnes un spējām un to robežām. Autora pirmais un līdz šim vienīgais publicētais romāns „Reisefieber” ir koncentrēta, spilgta un „avangarda” nodevām nepakļauta grāmata. Romāna varoņu savstarpējās attiecības un vēstījuma temps nereti tiek salīdzināts ar Ingmāra Bergmana filmām. Turklāt domājams, ka biežie salīdzinājumi ar kino nav nevietā arī citā ziņā – autora tēvs, Lodzas filmu skolas pasniedzējs un dokumentālā kino režisors Marcels Ložiņskis ar saviem skaudrajiem un precīzajiem cilvēku portretējumiem veicinājis Ložiņska–rakstnieka vēlmi literatūrā atspoguļot jau „filtrētas” emocijas, necensties būt patētiskākam vai izteiksmē krāšņākam par dzīves piedāvātajām situācijām, kuru sarežģītību rakstītajam vārdam drīzāk ir jāmazina, nevis jāizvērš tekstuāli. Līdz ar to autors izmanto sekojošu principu – portretējot cilvēkus, nemēģināt kaut ko retušēt; būt atturīgam, minimālistiskam, pieklājīgam un tiešam. Meitenītes. Foto: Mikolajs Ložiņskis Virsrakstā ietvertās pirmslidojuma bailes (resefieber) raksturo situāciju, kas ir romāna sižeta pamatā – galvenais varonis Daniels Reiss dodas no ASV uz Parīzi, lai kārtotu formalitātes pēc sen nesatiktās mātes nāves. Mātes dzīves laikā neatrisinātie dialogi, atmiņas un vēlme saprast gan māti, gan pašam sevi liek Danielam meklēt un uzrunāt cilvēkus, pēc kuru klātbūtnes viņš citkārt netiektos, un veidot mātes portretu caur viņu stāstīto. Autors pašlaik strādā pie jauna romāna, kurā, kā liecina fragmentu lasījumi starptautiskos literāros pasākumos, Ložiņska lakoniskā un reizē nospriegotā stāstīšanas maniere ieguvusi jaunu padziļinājum