Jeļena Kostjučenko
Autors
Krievu žurnāliste, kara reportiere.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Mikolajiva: "Mēs tak jūs brīdinājām! Izšāvām brīdinājuma kārtu."
Mums nekad nav bijis tik daudz līķu. Šautas brūces, plēstas brūces, sprādzieni... Galvenokārt šautas brūces. Mums divreiz bija līķi ar nesprāgušu munīciju, un atbrauca sapieri, lai atmīnētu...
Mēs tagad esam kā Polija 1939. gadā
Pa ceļam redzam trīs degvielas uzpildes stacijas. Katrā joprojām uz maiņām strādā divas meitenes. Viņas uztraucas, ka nespēs tikt galā ar tādu pūli, un rinda gaida ārā. Ārā ir mīnus seši grādi. Iekšā sasildīties laiž tikai bērnus. Lai nopirktu ūdeni vai tasi kafijas, jāstāv rindā vismaz divas stundas.
"Pa viņiem blieza aviācija, viņi redzēja cilvēku iekšas": Hersona
Tika bombardēts Antonovska tilts, triecieni sasniedza Antonivku. Un mamma atnesa segā ietītu, teica: "Šis ir mans dēls." Kad puiši veica autopsiju, tur bija divu ķermeņu fragmenti.
"Ak Dievs, man reiz bija dzīve. Es to dzīvoju un mīlēju." Reportāža no Odesas
Deviņgadīgā Ļena (brilles, bizīte) mierina savu suni Asju. Asja ir Ļenas mātes rokās. Katru reizi, kad sirēnā atskan augsta nots, suns izstiepjas un rūc. – Asečka, nebaidies, – saka Ļena. – Tu esi sunītis, tev nav jābaidās.
Visi autora raksti
Jeļena Kostjučenko
1"Ak Dievs, man reiz bija dzīve. Es to dzīvoju un mīlēju." Reportāža no Odesas
Deviņgadīgā Ļena (brilles, bizīte) mierina savu suni Asju. Asja ir Ļenas mātes rokās. Katru reizi, kad sirēnā atskan augsta nots, suns izstiepjas un rūc. – Asečka, nebaidies, – saka Ļena. – Tu esi sunītis, tev nav jābaidās.
Jeļena Kostjučenko
2Mēs tagad esam kā Polija 1939. gadā
Pa ceļam redzam trīs degvielas uzpildes stacijas. Katrā joprojām uz maiņām strādā divas meitenes. Viņas uztraucas, ka nespēs tikt galā ar tādu pūli, un rinda gaida ārā. Ārā ir mīnus seši grādi. Iekšā sasildīties laiž tikai bērnus. Lai nopirktu ūdeni vai tasi kafijas, jāstāv rindā vismaz divas stundas.