Inga Gaile
Autors
Inga Gaile ir rakstniece, dzejniece un dramaturģe. Romānu "Rakstītāja", "Skaistās", "Stikli" u.c., dzejoļu krājumu "Migla", "raudāt nedrīkst smieties" u.c., lugu "Āda", "Mūsu Silvija debesīs" u.c. autore. Par romānu "Skaistās" un dzejoļu krājumu bērniem ar ģimenēm "Vai otrā grupa mani dzird?" ieguvusi Latvijas literatūras gada balvu. Šobrīd Inga ir Latvijas PEN prezidente. Viņa arī ir viena no Sieviešu stendapa koordinatorēm un regulārām dalībniecēm. Darbojas dzejnieku grupā "Dzejnieki liftā". Foto autors: Didzis Grozs
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Ingas 1. vēstule
Latvijā daļa baznīctēvu nodarbojas ar to, ka sargā varu un atbalsta populismu. Tīri cilvēcīgi var saprast viņu vēlmi saglabāt savu varu un pārliecību, ka esi dzīvojis pareizi, tomēr šajā gadījumā tā ir klajā pretrunā ar Jēzus vēsti.
Ingas 2. vēstule
Daļa cilvēku mūsu sabiedrībā zaudētu varu, ja nevarētu norādīt, kā un kādā veidā jāmīl, kādai jābūt ģimenei, kam jāaudzina bērni, kam jādomā dižas domas. Ja nevarētu norādīt, kas ir "pareizie". Un ko tad viņi darītu, ja pēkšņi izrādītos, ka viņi kļūdījušies, ka viņiem nepieder tiesības noteikt, kas drīkst mīlēt, kas – ne?
"Gribētu dzīvot kopā ar tēti..."
Man piedāvāja rakstīt par bērnību, un es negribēju. Es gribēju būt bērnišķīga, atteikties no atbildības rakstīt šo tekstu, bet es nevarēju: lielā mērā tāpēc, ka man ir jāuztur savi bērni.
Dzejoļi no krājuma "Lieldienas"
Ak Dievs, kā mani kaitina tas, ka nekas nenotiek tā, kā es gribu!
Visi autora raksti
Inga Gaile
18Ingas 2. vēstule
Daļa cilvēku mūsu sabiedrībā zaudētu varu, ja nevarētu norādīt, kā un kādā veidā jāmīl, kādai jābūt ģimenei, kam jāaudzina bērni, kam jādomā dižas domas. Ja nevarētu norādīt, kas ir "pareizie". Un ko tad viņi darītu, ja pēkšņi izrādītos, ka viņi kļūdījušies, ka viņiem nepieder tiesības noteikt, kas drīkst mīlēt, kas – ne?
Inga Gaile
0Īstie vārdi tramvajiem un bērniem
Apgalvojums, ka bērniem rakstīt ir īpaši grūti, izskanējis tik bieži, ka jau kļuvis par publicistikas klišeju. Izlasot šīs pasakas, es gribu mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc bērniem rakstīt ir grūti. Varbūt, ka labi rakstīt vispār ir grūti un laikietilpīgi, tikai pret bērnu literatūru mēs esam mazliet iecietīgāki.
