Ieva Lešinska
1Vēsture riņķo pa apli kā okeāns*
Dzejoļi šķiet bez vīlēm pārejam cits citā, it kā garā karavānā mēģinot aizstiepties pāri vēsturei un vārdu apvārsnim. Gandrīz katrā no tiem ir putns, ziema, upe, tumsa, gaisma, pilsēta, saule, vasara, vējš – ierasti, no tālas aizvēstures nākuši dzejas tēli, kas tomēr "neuzvedas" ierasti.
