Gundars Ignats

Autors

Foto no personīgā arhīva.   Gundars Ignats (1981) – dzimis 1981. gada 6. aprīlī Valmierā. Mācījies Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, īslaicīgi (vienu semestri) arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Pirmie literārie darbi, triloģijas „Mana dzīve” pirmās daļas „Jaunība” fragmenti „Stāsts par skolu”, „Mana garā dzīve” un citi, tapuši jau 1989.gadā. Stāsts par skolu[1] Es 1.klasē sāku iet 87 gada 1.Septembrī. Tajā klasē bij laba skolotāja. Skolotāja Čukste. 1.klasē es sēdēju ar Andi Nīmani. Mēs sēdējām pēdējā solā. Bet 2.klasē es sēdēju ar Unu Kosmani priekšpēdējā solā. Mūsu skola ir divas mājas, kopā. Mana garā dzīve No mazām dienām es aceros tikai vienu kad es un mamma bijām uz futbola, volejbola sacensībām 1985.gadā kad man bija trīs gadi. Tagad man ir astoņi gadi un nau man ne brāļa ne māsas. Es vairāk gribētu māsu es viņu nokristītu par Sarmīti. Bet mums nepietiktu nauda. Jo mums nāk vispār mēnesī 200 rubļu. Bet mēs nevaram uzdzīvot. Mums ir dārzs 600 m2. Tajā dārzā ir liela velēna. Darbs pie triloģijas nezināmu iemeslu dēļ tiek pārtraukts. Literārā darbība tiek pārtraukta uz vairāk kā desmit gadiem. Šajā laikā Gundars Ignats pievēršas citiem izpausmes veidiem – rokmūzikai (grupa „neceri” (1996.-1999.); projektam „Vinnijs Pūks un viņa trauki”, kas 2002. gadā gūst atzinību 13. Studentu folkfestivālā), fotogrāfijai, seko arī aizraušanās ar dzejoļiem līdzīgu tekstu rakstīšanu. Atgriešanās pie literārās jaunrades notiek 2004. gadā pēc Konstantina Paustovska grāmatas „Zelta roze: pārdomas par rakstnieka darbu” izlasīšanas. Kā pirmais top stāsts „Aizlūzis zars” par jaunas sievietes un tēva – alkoholiķa savstarpējām attiecībām: „Anda pagāja garām pastkastei, avīzes viņi nepasūtīja jau vairākus gadus. Arī vēstules neviens vairs nerakstīja. Viņi pārtika no Andas algas un tēva pensijas. Pareizāk sakot, tēvs savu nodzēra, un Anda tēvu uzturēja. Nolemtība un bezspēcība.”  Pirmā publikācija – apraksts par kursabiedru „Bruno” – žurnālā „Rīgas laiks” 2004. gada novembrī. Sākot ar 2005. gadu, regulāras publikācijas: stāsti lasāmi portālā satori.lv, laikrakstos „Kultūras forums”, „Kultūras diena”, žurnālā „Karogs”, „Vetomagazine”, „21.gadsimts”. Kopš 2006. gada stāsti iekļauti ikgadējās latviešu īsprozas izlasēs “Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē”; sākot ar to pašu gadu, piedalījies arī „Prozas lasījumos”. 2005. - 2006.gadā piedalījies Latvijas Rakstnieku savienības rīkotajos rakstnieku tālākizglītības kursos “Rakstniecības teorija un prakse”, kuras ietvaros darbojies Prozas meistardarbnīcā pie Paula Bankovska. 2007. gadā laikraksta „Diena” pielikuma „Kultūras Diena” rīkotajā īsprozas konkursā “Stāstu tramvajs” stāsts “Bez jakas” ieguvis 2. vietu. Eiropas Savienības Francijas prezidentūras ietvaros 2008. gadā Gundars Ignats piedalījās L’Observatoire de l’Espace du le Centre National d’Etudes Spatiales projektā „Eiropas Savienība un kosmoss” ar stāstu „Lietus”.  Stāsts iekļauts žurnāla  Espace(s) speciālizdevumā Revue Espace(s) hors série: Fictions européennes. 2008. gadā Zviedrijā iznākušajā latviešu īsprozas izlasē „Cilvēkmuzejs” (Lettland berättar : Människomuseet fjorton noveller) iekļauts stāsts „Bez jakas”. 2009. gadā janvārī izdevniecībā „Dienas Grāmata” klajā nākusi Gundara Ignata debijas grāmata – stāstu krājums „Bez jakas”.   [1] Triloģijas citātos saglabāta oriģinālā interpunkcija un ortogrāfija.