Anda Baklāne, dz. 1980. gadā Rīgā. Mācījusies filozofiju Latvijas Universitātē. Strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Interesē pilnīgi viss.
Viens no populāras dzejas popularitātes iemesliem droši vien ir tās praktiskais pielietojums. Dzeja tiek izmantota kā komunikācijas līdzeklis, kā aksesuārs, kā rituāla sastāvdaļa.
Krājums "Алчность/Alkatība" mani vispirms pārsteidz kā stilistiski ļoti tīrs un nesamocīts postmodernisma dzejas paraugs.
Krišjāņa Zeļģa dzejoļi man vienmēr bijuši kā bildes, kuras visas pēc kārtas varētu likt mājās pie sienas, – tie atspoguļo manu gaumi, pasaules izjūtu, uzskatus, turklāt nedraud ar šokējošām vai muļķīgām enerģijām.
Šķiet, pašlaik dažādas neveikluma, anti-virtuozitātes un anti-meistarības formas kļuvušas par apzināti lietotu aktuālu izteiksmes līdzekli.
Man ir īpašas attiecības ar jaunu dzejnieču pirmajām grāmatām. It kā, domājot par tām, es nevarētu sev uzticēties. It kā pastāvētu iespēja, ka, iznākusi no cita laikmeta, vispār nesapratīšu, ko dzejniece grib pateikt, un redzēšu tikai burtus jaunas tendences vietā.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
