Rīgas praids
Andrejs Vīksna
1Drosme iet praidā
Pirmais praids, uz kuru gribēju doties, notika 2015. gadā. Toreiz man pietrūka drosmes un es izmantoju ērtu aizbildinājumu nepiedalīties. Šobrīd nožēloju šo drosmes trūkumu un esmu pateicīgs visiem, kuri to atrada un piedalījās manā vietā, lai iestātos par manām tiesībām.
2
Bija vajadzīgs sprādziens, lai pievērstu uzmanību. Saruna ar Lindu Freimani
No "Mozaīkas" dibinātājiem Rīgā esam palikuši pieci. Cilvēki brauc projām, jo nevar un negrib sagaidīt, un tas ir izšķirošais faktors. Latvija nav tik liela un bagāta, ka var atļauties, lai cilvēki vienkārši plūst prom, jo jūtas šeit nelaimīgi, neredzēti un nesaprasti.
