Pēc dažām aplēsēm katram ceturtajam ir kāda diagnosticējama psihiskā saslimšana. Vai mums šajos laikos vēl ir vērts runāt par psihiskiem traucējumiem, ja ir tik maz netraucēto? Kuram īsti visā šajā neprātā varam uzticēt autoritāti pateikt – kas ir normāli? Un kā mēs viņus visus tagad izārstēsim?
Nepārtrauktā iekšējā cīņa starp vēlmi dzīvot un mirt bija pārāk nogurdinoša, tādēļ kādā vasaras naktī es ar sevi izrunājos līdz mielēm dziļi, pieprasot sev pieņemt vienu vai otru lēmumu. Ja tu nevēlies dzīvot, es sev teicu, labi – mirsti; bet, ja nevēlies mirt, tad dzīvo.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
