Daba
Pauls Bankovskis
1^11. Atspoguļošanās
Kad ārā tumšs, istabā melnā rudens vakarā deg gaisma, un tu pieej pie loga palūkoties laukā, nekas daudz parasti gan tur nav redzams – viss, ko tu ieraugi, ir paša atspīdums stiklā, gluži kā spogulī tu redzi gan pats savu seju, gan varbūt arī kaut ko no sev apkārt esošās telpas, bet koku silueti un varbūt pat pilnmēness izgaismotas debesis tad kļūst vienīgi par fonu.
