Notikums
28
Mar
23:34

Sarunu sērija "Nevar kā visi normāli cilvēki"

Komentē
0
Atgādināt

3. decembrī plkst. 13.00 Latvijas Mākslas akadēmijā notiks izdevuma "WunderKombināts" komandas veidota divdaļīga sarunu sērija "Nevar kā visi normāli cilvēki".

Plkst. 13.00 notiks lekcija "Pašām sava līga" un diskusija par sieviešu vēstures kustības aktualitāti Latvijā.

Mākslas vēstures pētnieces un kuratores Šeldas Puķītes lekcija par sieviešu vēstures kustības aktualitāti Latvijā, kuru papildinās mākslinieces Sabīnes Verneres vizuāli komentāri. Lekcijai sekos diskusija, kurā piedalīsies seksualitates vēstures pētniece Ineta Lipša, režisore, rakstniece un pētniece Kristīne Želve, literatūrzinātniece Zita Kārkla un māksliniece Rasa Jansone. Diskusijas moderatore – mākslas vēstures pētniece un kuratore Šelda Puķīte.

Ilgstoši sieviešu vēstures pētniecība Latvijā ir bijusi vien dažu pētnieku un esejistu redzeslokā, ar kuru publicēto materiālu bieži vien bijis iespējams iepazīties tikai sekojot līdzi akadēmiskajām publikācijām. Ne vienmēr šo pētnieku motivācija ir bijusi feministiska rakstura. Tā bieži varēja būt arī sakritība, pētniekam izrādot interesi par konkrētu autoru vai periodu. Vēl mazāk ir bijušas darbības institucionālā līmenī.

Uz Latvijas kultūras norisēm bieži tiek attiecināts apzīmējums "feminisms bez feministēm". Tas nozīmē, ka regulāri ir notikuši un notiek kultūras pasākumi un veidoti darbi, kas ir feministiski, bet netiek par tādiem deklarēti. Pasaulē šāda tendence bija novērojama 1980. un 90. gados tā dēvētajā postfeminisma periodā, virzoties plašāku tēmu virzienā un nevēloties vairs tiešā veidā asociēties ar 1970. gadu feminismu. Latvijas gadījumā šī noliedzošā attieksme daļēji var tikt saistīta ar Padomju Savienības atstāto ideoloģisko mantojumu, kas proponēja viltus vienlīdzību. 21. gadsimtā feminisma identitāte ir lēnām atkal atdzimusi, mēģinot dažādos pētījumos, izstādēs, grāmatās un filmās analizēt feministiska rakstura jautājumus, kā arī feminisma kustības vēsturi.

Pēdējā desmitgadē, Latvijas mākslā aktīvi darbojoties vairākām feministēm un pat feminisma grupām, lielāku popularitāti ir ieguvusi arī sieviešu vēsture.

Savā lekcijā Šelda Puķīte iezzīmēs gan sieviešu vēstures kustības attīstības posmus, gan analizēs situāciju Latvijā, it īpaši pēdējā desmitgadē, kad var runāt gan par plašāku lokālās feminisma kustības darbību, gan lielāku, tai skaitā institucionālu interesi par sieviešu vēsturi.


Plkst. 16.00 notiks lekcija "Nevar kā visi normāli cilvēki" un paneļdiskusija par kultūras un radošā sektora profesionāļu sociālekonomisko statusu Baltijas valstīs. Sarunas notiks angliski.

Diskusiju ievadīs igauņu mākslas teorētiķes, izglītotājas un mākslas darbinieku organizatores Airi Trīsbergas lekcija "Alga un sociālā drošība: vienas monētas divas puses" (Wage and Social Security: Two Sides of the Same Coin), kurā viņa pievērsīsies galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar darba organizēšanu mākslas nozarē. Nepietiekami apmaksāts vai neapmaksāts darbaspēks nav vienīgie faktori, kas ietekmē ārštata mākslas darbinieku sociālekonomisko stāvokli. Sabiedrībās, kur sociālā nodrošinājuma sistēma ir adaptēta standarta darba attiecību modelim, mākslas darbiniekiem ir grūtības piekļūt veselības apdrošināšanai, bezdarba apdrošināšanai un pensijai. Kā mākslinieciskā prakse ir pozicionēta attiecībā pret tradicionālajām atalgojuma un darba attiecībām? Ko mākslas kontekstā nozīmētu godīga alga? Šie un citi jautājumi tiks apspriesti, atsaucoties uz pašreizējām debatēm Igaunijā.Sasauksmē ar tās saturu lekciju papildinās mākslinieka Kriša Salmaņa radīti vizuāli komentāri.

Sarunā piedalīsies lektore Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EST), mākslinieks un sociologs Tads Šarūns (Tadas Šarūnas, LT), Ģertrūdes ielas teātra direktore un producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Pavlova (LV), māksliniece Līga Spunde (LV) un ekonomikas antropologs, politikas pētnieks un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (LV), kura raksts par radoša darba un kapitālisma attiecībām "Monetārās iztēles politiskā nozīme" ietverts izdevumā "WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022."

Kultūras un radošā sektora profesionāļi nav vienīgie, kas saskaras ar funadmentāliem izaicinājumiem saistībā ar savu sociālekonomisko eksistenci, taču kultūras nozare ir viena no tām, kurā šīs problēmas ir izteikti sistēmiskas, ņemot vērā radoša darba un tā organizācijas specifikas neērtumu un nepakļāvīgumu standartizācijai. Lielas daļas Latvijas mākslas un kultūras profesionāļu praktizētie izdzīvošanas modeļi, apvienojot vairākas darba vietas un pat jomas dažādos nodarbinātības statusos, un žonglējot vienlaikus neskaitāmus projektus, nav kas ārkārtējs. Šīs izvēles ir izrietējušas no apstākļu radītas nepieciešamības un kultūras jomas iekšējiem organizācijas principiem, nevis vēlmes dzīvot alternatīvi un pavirši izturoties pret savu sociālo drošību un pilsonisko atbildību. Tāpēc ierosinājumi kultūras un mākslas darbiniekiem atrast "normālu darbu", jo vai tad viņi "nevar kā visi normāli cilvēki" (citējot V. Ernštreita raksta nosaukumu portālā "Satori") ne vienmēr ir konstruktīvi.

Radošs un māksliniecisks darbs bieži tiek traktēts kā hobijs un mākslas darbinieki attiecīgi kā dīkdieņi, kuru darbošanās nemaz nav uzskatāma par īstu darbu. Šādām attieksmēm izrietot gan no atšķirīgiem sabiedrības priekšstatiem par to, kas vispār ir kultūra un māksla un vēl jo vairāk - kas ir īsta un vērtīga kultūra un māksla, gan valsts mēroga politiskajām un ekonomiskajām prioritātēm. Būtiski gan piebilst, ka kultūras un radošais sektors nav homogēns, katrai nozarei, mērogam un darbības jomai piemīt sava specifika, izaicinājumi un nenoliedzami arī statuss, tomēr salīdzinājumā ar citām darbības sfērām šāds vispārinājums tēmas kontekstā tomēr ir vietā. Tāpēc lekcijas un diskusijas mērķis ir ne vien apspriest un Baltijas mērogā salīdzināt ar nodarbinātību nozarē saistītās realitātes, bet arī pievērsties darba mākslas un kultūras sfērā sociālajam statusam vērtību dimensijā.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!