No 24. maija līdz 4. jūlijam Rīgas Fotomēneša 2021 ietvaros Avotu ielas garumā, sākot no Lāplēša stūra līdz pat J.Asara ielai, notiks izstāde "Dzīve pēc Covid?".
Izstādē piedalās mākslinieki, kuru darbi tika izvēlēti Rīgas Fotomēneša konkursā. Darbi atradīsies afišu stendos, reklāmas stabos, skatlogos, ēku logos un uz sienām.
Anja Redī (Lielbritānija/Polija), Brīnišķīgā jaunā pasaule
Autore pretnostata Rietumu pasaules lokdauna realitāti un vēsturiskus attēlus no Austrumu bloka ikdienas. Distopiskās vīzijas šajās kolāžās pauž plaši izjusto trauksmi par ātrumu, kādā zaudējam pilsonisko brīvību, un vieglumu, ar kādu pieņemam dzīvi saskaņā ar šiem drakoniskajiem noteikumiem. Vai spēsim pazīt tirānisko spoku no dzelzs priekškara aizmugures, kas izplatās gluži kā vīruss?
Sjū Poļšikova (Portugāle/Krievija). Dīgsti
Autore pēta cilvēku organismu un apkārtējās dabas un dzīvnieku pasaules attiecības. Kur ir robežšķirtne starp harmoniju un patoloģisko ietekmi? Kurš no kura izaug? Kurš kuru determinē? Pašportretu sērijā fiziskā un dabiskā kombinācija rada trešo dimensiju, kaut ko pilnīgi jaunu — Citādo.
Kertu Rannula (Igaunija), Atmiņas -70%
Instalācijas pievēršas ne tikai tūrisma un izklaides industrijas neaizsargātībai. Tās arī ir sākums jautājumam par vēlmi ceļot, bēgšanu no realitātes jeb eskeipismu un atmiņu kolekcionēšanu. Tā ir autores refleksija par to, kā mēs ceļojam, ko no tā sagaidām un kā aizbēgt no ikdienas nomācošajām rūpēm, ja doties uz ārzemēm nav iespējams.
Matilda Avdžejčika (Polija), Jauki
Fotogrāfiju sērijas varonis atšķiras no apkārtējiem cilvēkiem un vides. Viņu ieskauj dīvainības un vientulības neredzamās līnijas, viņš ilgojas pēc piederības sajūtas. Neskatoties uz nepieciešamību visu klasificēt, viņa identitāti noteikt ir grūti. Šis atsvešinātais hibrīds jūtas nevietā, vienalga, vai vide ir pazīstama vai pilnīgi sveša.
Kristija Grišina (Krievija), Eiforija
Momentfoto kļūst par materiālās pasaules artefaktu, ko pretēju virtuālajai realitātei. Autore pieredzējusi izolāciju un ierobežotu komunikāciju un novērojusi, kā cilvēki steidz to pārmērīgi kompensēt, un tam seko eiforija. Ar uzlīmēm papildinātie momentuzņēmumi precīzi atspoguļo pāreju no tiešsaistes telpas un reālo pasauli, parādot arī dziļās pretrunas starp tām.
Marija Rukina (Latvija), Viss, kas notiek ārpusē
Videodarbs atspoguļo mūsu attieksmi un jūtas pret to, kas notiek ārpusē, un kā mēs varam tikt ar to galā.
Katrīna Ģelze (Latvija), Mīlestība ir mīlestība
Šis ir stāsts par LGBTQ+ tiesībām un brīvību mīlēt. Melnā unisex džempera kapuce gaisina dzimumu lomas, tomēr mēs ātri nosakām varoņu identitātes, balstoties paši savos uzskatos. Dzīvē pēc Covid mēs būsim izslāpuši pēc cilvēciska pieskāriena, fiziskas tuvības un intimitātes bez tehnoloģijas starpniecības.
Brams van Deiks (Francija/Nīderlande), Protesti Parīzē
Dokumentālo fotogrāfiju sērijā redzami autora iespaidi dažādos protestos Parīzē. Autoru iedvesmojis tas, kā laikā, kad esam tik sašķelti, šīs protestējošās cilvēku grupas spēj sanākt kopā, lai paustu savu ticību un ideoloģiju. No paaugstinātiem nodokļiem līdz Black Lives Matter kustībai — tik dažādi ir pieredzēto protestu iemesli.
Pēteris Ķimsis (Latvija), Liela veiksme
Projekts metaforiski ataino pašreizējo situāciju. Automašīna simbolizē kustību uz priekšu, bet milzīgais putna izkārnījums uz tās dažādās kultūrās tiek uztverts atšķirīgi — kādam nes veiksmi, bet citam tā ir slikta zīme. Attieksme pret notiekošo ir individuāla.
Jana Garvnlieva (Ziemeļmaķedonija/Itālija), Cilvēki ir dzīvnieki, dzīvnieki ir cilvēki
Projekts attiecas uz mežu izciršanas un klimata pārmaiņu negatīvajām sekām. Autore attēlo, kā cilvēku populācijas pastāvīgā pieauguma dēļ cieš dzīvnieku biotopi. Cilvēku rīcības rezultātā ir zudušas vairākas dzīvnieku sugas, klimata krīzes rezultātā ir apdraudzētas to dabiskās mājvietas. Savvaļas dzīvnieku sirreālā atgriešanās pilsētā sniedz mums iespēju mācīties, apzināties, rast atbildes un rīkoties.
Elvīra Blumfelde (Latvija), Es nākšu rīt
Projekts ir interpretācija par Taro kārtīm, ko autore ikdienā izmanto, lai palīdzētu sev un tuviniekiem nomierināt prātu, atbrīvoties no satraucošām domām. Parasti uz šīm kārtīm redzami skaisti, krāšņi tēli un ainas, bet fotogrāfiju sērijā dažādos kāršu vēstījumus attēlo pašportreti.
Sergejs Stroiteļevs (Krievija), Iekšējais kaķis
Autors reflektē par to, kā mācīties no kaķiem saglabāt mieru krīzes situācijā. Kaķi var ietekmēt savu saimnieku personību, cilvēki un viņu mīluļi maina cits citu. Laikā, kad cilvēkiem bija arvien vairāk jāpaliek savās mājās, šīs attiecības kļuva vēl spēcīgākas.
Letīcija Zika (Brazilija/Francija), Pārtraukts
Fotogrāfiju sērija stāsta par autores ķermeni, tā klātbūtni telpā. Tas ir brīdis, kad laiks apstājas un ir tik mierīgi. Nākotne ir pārtraukta.
Anna Niskanena (Somija), Tumšāks laiks
Fotogrāfijas uzņemtas 2020. gada sākumā Austrālijā — tie ir klusuma pilni mirkļi pēc postošā ugunsgrēka. Šajos darbos tradicionālās tipogrāfijas un fotogrāfijas metodes ir asimilētas ar dabiskiem nospiedumiem. Organiskās formas un materiāli veido īpašu noskaņu, kas atklāj patiesību par dabu un klimata problēmām.
0