Notikums
18
Dec
16:00

Konference "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100"

Komentē
0
Atgādināt

Piektdien, 18. decembrī, no plkst. 16.00 līdz 21.00 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100" ar literatūrzinātnieku, dzejnieku un prozistu, filmu režisoru, mūziķu un citu kultūras personību piedalīšanos, programmu papildinot ar valsts amatpersonu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju, Veltas Sniķeres ģimenes un draugu apsveikumiem.

Priekšnesumi un priekšlasījumi aptvers trīs spilgtus Veltas Sniķeres dzīvesgājuma lokus – dzeju, jogu un sabiedriski politisko darbību, pirmoreiz vienkopus aplūkojot dzejnieces dzīves un darbības visas šķautnes.

Pasākuma pirmajā daļā "Pieredze" – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku un citu literatūrzinātnieku priekšlasījumi. Inguna Daukste-Silasproģe atklās dzejnieces tapšanu, Eva Eglāja-Kristsone – dzejnieces radurakstus, Kārlis Vērdiņš runās par femīno modernismu krājumā "Nemitas minamais" (1961), Zita Kārkla pievērsīsies iemiesotai subjektivitātei un sievišķajai rakstībai dzejoļu kopkrājumā "Trīs autori" (1950), Ieva E. Kalniņa ielūkosies atmiņu grāmatā "Savādībiņas" (2009), Anita Rožkalne aplūkos kāda Veltas Sniķeres dzejoļa pieredzi, savukārt Jānis Oga runās par Veltas Sniķeres darbību Starptautiskajā PEN klubā. Viesturs Vecgrāvis stāstīs par Velta Sniķeres agrīno dzeju, Ausma Cimdiņa – par kādu Kārļa Skalbes padomu jaunajai dzejniecei, Sintija Kampāne-Štelmahere reflektēs par virsmu un dzīlēm Veltas Sniķeres lirikā, Krista Anna Belševica – par identitāti, krīzi, meditāciju un dzejnieci laikmeta griežos. Tulkotājs Džeids Vils (Jayde Will) stāstīs par Veltas Sniķeres veiktajiem latviešu autoru darbu tulkojumiem angļu valodā, savukārt britu jogas pētniece un dzejnieces skolniece Liza Tila (Liz Till) – par Veltu Sniķeri un jogu. Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs vēstīs par Veltas Sniķeres fondu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Kristiāna Kuzmina – par Veltas Sniķeres fondu Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Otrā daļa "Redzējumi" atklās Veltas Sniķeres personības un devuma rezonansi Latvijas literatūrā, mūzikā un dejā ar Zigmunda Skujiņa, Guntara Godiņa, Noras Ikstenas, Liānas Langas, Annas Auziņas, Ingas Gailes, Kārļa Vērdiņa, Ingmāras Balodes, Raimonda Ķirķa, Ivara Šteinberga lasījumiem un apsveikumiem, Zanes Šmites un Ilzes Gruntes, Paula Berkolda un Jura Žvikova muzikālajiem priekšnesumiem (to vidū pirmatskaņojumi) un Simonas Orinskas (Latvijas Performances mākslas centrs) kustību performanci "Melna puķe". Būs redzami fragmenti no filmām par Veltu Sniķeri ar režisoru Marutas Jurjānes, Agra Krūmiņa un scenāristes rakstnieces Noras Ikstenas komentāriem.

Sadaļā "Cildinājumi" Veltu Sniķeri jubilejā sveiks Valsts prezidents Egils Levits, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Republikas vēstniece Lielbritānijā Ivita Burmistre, Latvijas Universitātes, Latvijas Institūta un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī dzejnieces ģimene, draugi un jogas skolnieki.

Par Veltu Sniķeri

Dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī, uzaugusi neatkarīgajā Latvijā, Otrā pasaules kara laikā izceļojusi un dzīvo Londonā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzinošās reliģijas King’s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies Starptautiskajā PEN klubā (joprojām vada Trimdas PEN kluba Londonas nodaļu) un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2019. gadā saņēmusi Latvijas Literatūras Mūža balvu, un šoruden viņai piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā.

Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā "Trīs autori" (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos "Nemitas minamais" (1961), "Piesaukšana" (1967), Latvijā izdotajās grāmatās "Lietu mutes" (1991), "Pietuvoties vārdiem" (2003, klausāmgrāmata 2009) un "Pieredze" (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas un citu autoru darbus. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata "Savādībiņas". 2019. gadā izdotas Veltas Sniķeres angliski atdzejotās "Dainas" un angļu valodā rakstītās dzejas izlase "Husks" (pirmizdevums 1999. gadā).

Tiešsaiste tiks nodrošināta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook un Youtube kontā. Papildu informācija par pieslēgšanos tiešsaistei publicēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā www.lulfmi.lv un Facebook kontā.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!