Ceturtdien, 7. februārī, plkst. 18:00 izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā notiks kinozinātnieces Ingas Pērkones lekcija par melodrāmu kino.
Melodrāmas fenomens mūsdienu kino pētniecībā piedzīvo renesansi. Teorētiķi melodrāmu tēlaini salīdzina gan ar Prometeju, kura ķēdes jāatraisa, lai aiz ciešanām ieraudzītu aktīvu un spēcīgu varoni, gan ar ziloni tumšā istabā, kuru katrs iztēlojas atšķirīgi – atkarībā no tā, kuru dzīvnieka daļu sataustījis.
Kinozinātniece Inga Pērkone lekcijā runās par melodrāmu kā īpašu māksliniecisku skatījumu uz pasauli. Melodrāmas modam nav mediju, žanru un nacionālu robežu, tomēr raksturīgas noteiktas stilistiskas izpausmes un attiecības ar laiku.
Lekcija norisinās izstādes "MELOS" ietvaros, kas ir sadarbības projekts starp māksliniecēm Annu Ceipi, Viku Ekstu un Līgu Spundi. Izstāde pēta, kāpēc pārspīlēti emocionālā melodrāma piesaista daudz skatītāju un ļauj apmeklētājam arī sajusties kā melodrāmas varonim.
Inga Pērkone ir kinozinātniece, no 2004. gada LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra galvenā pētniece, Dr.art. bakalaura studiju apakšprogrammas "Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija" vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Grāmatu autore: "Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās" (2013), "Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās" (2008), "Kino Latvijā. 1920 – 1940" (2007) un līdzautore: "Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture" (2011), LKA zinātnisko rakstu krājuma "Te-Ki-La" idejas autore un sastādītāja (2010-2013), periodiskā izdevuma "Kino Raksti“ redkolēģijas locekle un daudzu publikāciju autore, starptautiskā elektroniskā rakstu krājuma "KinoKultura. Latvian Issue" (2012) sastādītāja un līdzautore u. c.
Organizējusi Starptautiskas kinovēstures vasaras skolas Rīgā (1995; 1998; 1999), Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saietu (1990), starptautiskas konferences, to vidū jaunākā: "Kreisuma ideja kultūrā. Parole – Asja" (2015) u.c.
0