Otrdien, 18. jūnijā, plkst. 18:00 Annas Maskavas personālizstādes "Mørketid" ietvaros Kalnciema kvartāla galerijā notiks diskusija "Interpretējot depresiju".
"Diskusija tiek rīkota ar mērķi aktualizēt garīgās veselības jautājumus Latvijā, raugoties uz depresiju no dažādu disciplīnu skatpunktiem. Tā kā sabiedrībā valda dažādi aizspriedumi, nereti apgalvojot, ka depresija un skumjas ir viens un tas pats, depresija ir vāja rakstura pazīme, nav reāla slimība un depresijas slimnieki paši ir vainīgi pie sava stāvokļa, nepieciešami sabiedrību izglītojoši pasākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku informētību un tādējādi arī izpratni par garīgās veselības jautājumiem," raksta pasākuma rīkotāji.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada datiem, Latvijā tūlītēja depresijas ārstēšana nepieciešama 70 000 iedzīvotāju, tomēr pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības vēršas vidēji tikai 9 000 pacientu gadā. Vai slimības simptomu ignorēšana norāda uz sabiedrībā valdošo stereotipu pašsaprotamu akceptēšanu? Šie un citi jautājumi tiks aplūkoti diskusijas gaitā, akcentējot gan pieejamos rīkus garīgās veselības traucējumu pētīšanā, gan iegūtos rezultātus. Uzmanība tiks pievērsta arī terapijas risinājumiem, tostarp arī alternatīviem, mākslā balstītiem paņēmieniem.
Diskusijas katalizators ir Annas Maskavas personālizstāde "Mørketid", kura centrā ir intīma un personīga slimības pieredze – depresija ir gan mākslas darbu katalizators, gan mākslinieciskās stratēģijas vadmotīvs. Sērija sasaucas arī ar šī gada Rīgas Performances mākslas festivāla "Starptelpa" tēmu "Kontroles fenomens", kur depresijas tematiskais loks akcentē sabiedrības normas un gaidas. Kā norādīts Silmību profilakses un kontroles centra tematiskajā ziņojumā, "psihisko veselību nav iespējams sasniegt, ja sabiedrībā valda aizspriedumi (stigma) pret psihisku saslimšanu, – mīti, aizspriedumi pret slimajām personām, bailes no vēršanās pēc palīdzības un sabiedrības nosodījuma ir faktori, kuri nereti attur cilvēku vērsties pēc palīdzības, lai saņemtu mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu, vēl pirms slimība ir atstājusi vērā ņemamas sekas cilvēka spējā sociāli funkcionēt” (2017: 8).
Diskusijā piedalīsies Laine Kristberga, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmija, Anna Maskava, māksliniece, Simona Orinska, mākslas terapeite, Māra Grīnfelde, filosofe, Latvijas Universitāte, Agita Lūse, antropoloģe, Rīgas Stradiņa Universitāte, Ilze Viņķele, LR veselības ministre.
Sintezējot fotogrāfijas un performances mākslas medijus, Anna Maskava vizualizē ar depresiju sirgstoša cilvēka psihoemocionālos un fiziskos stāvokļus, piemēram, uzmācīgas domas, trauksmi, apātiju, bezmiegu, intereses zudumu u.c. Pašportreti risināti romantiski poētiskā estētikā, kur autore nevis dokumentē savu pieredzi, bet cenšas distancēties no sevis, konstruējot vispārinātus un abstrahētus tēlus. Šādas tēlveides pamatā ir vēlme absolutizēt personīgo stāstu, atstājot telpu interpretācijai, kā arī vizuāli artikulēt slimības pieredzi, ko nereti ir grūti aprakstīt vai definēt vārdos. Šāds vizuāls rīks var kalpot kā noderīgs instruments arī citiem cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.
0