Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0302054362|article:DIVL19|issueType:undefined
Stranga Aivars
Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940), (2002)
Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940)
Chapter
SATURS
IEVADS
1. nodaļa A. SMETONAS UN K. PETSA REŽĪMI LIETUVĀ UN IGAUNIJĀ UN EBREJI
2. nodaļa EBREJI UN LATVIEŠI LATVIJAS PARLAMENTĀRĀS REPUBLIKAS LAIKĀ 1918.-1934.
3. nodaļa K. ULMAŅA REŽĪMS UN EBREJI. 1934.-1940.
4. nodala AUTORITĀRIE REŽĪMI POLIJĀ, UNGĀRIJĀ, RUMĀNIJĀ UN EBREJI
NOBEIGUMS
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Manā sapratnē, ir negodīgi salīdzināt holokaustu Latvijā un slaktiņu Serebreņicā.
Ir tāda filma Valsis ar Bašeru. Es vienmēr domāju, ka šādu filmu drīkstēja uzņemt tikai paši ebreji. Ir vērts to noskatīties un padomāt.
Linards Mucins
pirms 4 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Piekrītu Jums, ka ir negodīgi un nevajag runāt par Latvijas valsts atbildību. Bet - tieši tāpat kā mums nav čekistu vairs, tikai čekas upuri, iznāk, ka mums neviena žīdu šāvēja arī vairs nav. Kā tad tā?
Izrādē Vectēvs Daudziņa varonis stāsta, ka Balvos žīdus šāva šucmaņi - demoralizēti, ļauni cilvēki.
Mani baida tas, ka mums šodien arvien pieaug nabadzīgās, lumpenizētās sabiedrības daļa. Ka tādus būtu ļoti viegli pārliecināt, ka jāšauj, jākauj. Tāpēc svarīgi tomēr runāt par šādu mūsu vēstures daļu. Bet spriest par to godīgi, zinoši, nevis rīdot atkal ...
Skolotājs Freimanis saka, Kuldīgā žīdu šāvēji bija ģimnāzisti. Vai tā bija - nezinu. Man zināma tikao viena šī liecība
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Kuldīgā žīdu kopiena vislielāko triecienu guva tieši pirmā pasaules karā. Starpkaru posmā tā vairs neatguva kādreizējo varenību - saimniecisko ietekmi. Kuldīgā savulaik - 90 - os gados - ļoti ļoti aktīvi darbojās Latvijas - Izraēlas biedrība - tieši ar tādu pamatdomu - izzināt, izvērtēt , saglabāt liecības, lūgt piedošanu upuriem un sakārtot lietas nākotnes paaudzēm. Neatstāt savus grēkus uz nākamajām paaudzēm. Runāt, rakstīt, rādīt un atkal runāt ....
Bibliotēka sinagogā bija kompromisa lēmums - ebreju kopiena Kuldīgā ir pārāk maza, lai pati uzņemtos singagogas uzturēšanu.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Par holokaustu Kuldīgā ir ļoti plašas skolotāja Freimaņa atmiņas. Kā es nopratu no kādas sarunas, šo atmiņu pieraksti ir Ebreji Latvijā muzeja rīcībā.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
cilvēka atmiņas, ka izsūtītie vīrieši tika turēti nometnēs, kurās nomira badā. Mātes redzēja, kā badā mocās viņu bērni, kā mirst .... Šiem upuriem arī nav piemiņas zīmju - dīvaini, ka jaunas dāmas - kā autore, piemēram, par to nav rakstījušas...
Vienlaicīgi - tas, ka padomju okupācijas varas noziegumiem nav bijusi starptautiska tiesa - kāds analogs Ninrbergai , ka mums - komunisma ideoloģijas upuriem, nav bijusi un izskatās, ka nebūs sava Hanna Ārendte utt.- jā, es to vērtēju kā ļoti bīstamu situāciju.
pirms 4 gadiem
Pastnieks
pirms 4 gadiem
Rīgā ir gan Geto un Holokausta muzejs Spīķeros, gan Horālās sinagogas Holokausta memoriāls; ne viens, ne otrs nav veidoti padomju laikā. Ir piemiņas plāksnes uz namiem. Vai nekur citur Latvijā nekā nav?
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Uz visu var paskatīties no labās puses un no kreisās puses.
Rīgas sinagogas atjaunošanai ziedoja arī latvieši. Prātā nāk V.Vīķe Freiberga.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Bet - tikko runa ir par holokaustu - tā izrādās - viss tikai sākas - piemiņas vietu par maz, latviešu - žīdu šāvēju nožēla par noziegumiem par maz, nacionālisma un fašisma par daudz .....
Pirms gadiem 5 mans bērns, piedalījās jauniešu nometnē Vācijā - tādā, kura kopa ne tikai holokausta, bet abu totalitāro režīmu upuru piemiņas vietas Austrumvācijā. Sarunas un diskusijas jauniešiem bija par abu režīmu noziegumiem.
Kāpēc Latvijā visu laiku tiek aktualizēts šis nošķīrums starp diviem režīmiem - it kā nacisti vai gluži otrādi - komunisti , nebūtu bijuši vienādi asiņaini un nežēlīgi, upuriem un ciešanām pilni.
Manā dzimtajā pusē nav piemiņas vieta 1941.gadā nošautajiem pilsētas žīdiem. Bet - pilsētā nav pat piemiņas plāksne izsūtītajiem, nerunājot par visu čekistu upuru piemiņu.
Vasarā biju Liepājā. Tur divās vietās uz namiem lasīju piemiņas plāksnes holokausta upuriem. Bet - ne uz viena nama neizlasīju un piemiņas vietas neatradu padomju okupācijas režīma upuriem . Tores stacijā ir Piemiņas akmens - bet pilsētā?
Es cenšos saprast - kāpēc tā? Kam tas ir izdevīgi - pat uz upuru rēķina dzīt ķīlu sabiedrībā?
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Noziegums un skaitļu maģija
Kurzemes rajona tiesa apsūdzētajam piespriedusi 9 gadus cietumsoda par 10,9 gramu amfetamīna un 1,3 gramu marihuānas iegādi. Kā to salīdzināt ar 8 gadiem cietumā par vairākām bruņotām laupīšanām vai 10 gadiem par paziņas nožņaugšanu? Kā salīdzināt ar 90 stundām piespiedu darba par 1 grama amfetamīna iegādi?
Sabiedrība
25.02.2020
11
Visai pilsētai bija neērti