Vīruss vēl nav beidzies. Saruna ar Ivaru Neideru

Divu izglītoto idiotu - jaunkomunistu saruna. Brīvība ir augstāka par dzīvību. Tā domāja tie, kas karoja par Latvijas valsti. Ja viņu nebūtu, nebūtu Latvijas un arī šo abu diotu, kas aiz kokiem neredz mežu

"Pirmkārt, individuāls optimisms un pašapmāns no sērijas "man jau nekas nebūs, es jau tikai bišķiņ, tie taču mani draugi, utt.". Sak, kas tur liels? Otrkārt, apdraudējums šķiet attāls." > kā cilvēks, kurš pandēmijas laikā vairākkārt pārkāpa aizliegumu apciemot draugus, vēlos norādīt, ka, vismaz manā gadījumā, tas nebija no sērijas "es jau tik bišķiņ". Tā bija konkrēta situācijas un riska apzināšanās, esot cilvēkam bez ģimenes u.c. tuviniekiem, apciemojot tuvākos draugus, kuriem arī nav ģimenes. Valsts bija radījusi situāciju, kurā kafejnīcā pie galdiņa varēja atrasties 5 cilvēku ģimene, bet trīs tuvākajiem draugiem bija jāsēž atsevišķi, bet apciemot cits citu mājās viņi nedrīkstēja vispār (pat ja viņi šajā laikā bija samazinājuši sociālo aktivitāti, nebrauca ciemos pie vecākiem radiem u.tml.). Emocionālā veselība no valdības puses tajā laikā tika atlikta 2. plānā, tāpēc par to nācās domāt pašiem, arī riskējot par to tikt sodītiem.

https://www.la.lv/varti-vala-virusa-ievazatajiem
“Biju pārsteigts, ka, ielidojot no Telavivas caur Vīni Rīgā ar aviokompāniju “Air Baltic”, man nebija jāatstāj informācija par sevi un neviens mani arī nebrīdināja, ka 14 dienas man jāatrodas pašizolācijā.

Vīnes lidostā gan no tiem, kas atlidoja un devās uz pilsētu, tika paņemta visa nepieciešamā informācija. Esmu apzinīgs un pirms lidojuma internetā uzzināju, ka man divas nedēļas ir jābūt izolētam no sabiedrības,” tā “Latvijas Avīzei” stāsta rabīns Menahems Barkahans un piebilst, ka droši vien ne jau visi pasažieri, kuri, iespējams, arī šādi lidojuši no koronavīrusa skartās Izraēlas, esot tik apzinīgi.

Vakardien iepirkos Galerija centrs rimi - stāvu rindā pie kasēm, visi ievēro 2 m distanci, stāvot, bet garāmejot gan - grūžas virsū, kaut gan - vieta ir arī lai apietu mani - stāvošo. Kad samaksāju par pirkumu - jāliek viss tīkliņā, bet dāma pirms manis savus pirkumus nav vēl savākusi, kamēr man no mugurpuses jau "virsū lec" divas citas dāmas.

Sabiedriskā transportā mēģināju braukt ar sejas masku, bet norāvu to nost, jo gandrīz nosmaku. Vai par strauju biju gājusi, kustējusies, bet stāvēju un domāju - nekas nav pareizi, pilnīgi nekas nav pareizi. Bet ko darīt? Kur ņemt naudu? RIMI piedāvā pakalpojumu, ka internetā pasūti un Tev piegādā mājās, vai atnes uz mašīnu. Bet to var atļauties tie, kuri nemaksā nodokļus , kuri pratuši tā sakārtot biznesu, ka valsts, t.i. mēs - nodokļu maksātāji tādam samaksājam tikai tāpēc, ka viņš skaitās uzņēmējs

"Mūsu lēmumiem ir sekas. Protams, katrs no mums var izdomāt dažādas atrunas – es taču par šiem muļķiem nebalsoju un tamlīdzīgi. No otras puses – šie cilvēki, kas Saeimas namā sēž (fiziski vai attālināti), no debesīm nav nokrituši." - nepiekrītu. Problēma ir tā, ka pie varas esošie politiķi kontrolē masu medijus, un tie savukārt, manipulē ar cilveku prātiem - kā saka - pēc pilnas programmas.
Tikko lasīju, ka policija arestējusi aktīvistus - Marsa parka koku aizstāvjus. Un tā ziņa - tikai tvnetā un tikai kaut kur dziļumā un klusumā. Vienlaicīgi - sabiedriskie mediji jau dun no visu varas partiju solījumiem - mēs jums nodrošināsim zaļu Rīgu, cilvēku veselībai draudzīgu Rīgu.... Nu nervi beigti to klausoties un skatoties - tv sola vienu, darbos - pavisam citu. Un es pret to esmu aboslūti bezspēcīga. Mani nenormāli kaitina sabiedrības vainošana, ka lūk - tādus politiķus ievelējāt. Bet ka politiķi mums meloja un melo?

Patiess brīnums ir re baltica veiktā ziņu analīze. Bet vispār- viss ir bezcerīgi - tāda sajūta, ka varas elite drāž nevis miesu, bet smadzenes - un tu gribi, bet nespēj pretoties

Arī krīzes laikā -kad sākās pandēmija - neviens nav analizējis, cik nenormāli sovjetiska apcirpata bija sabiedrisko mediju darbība. Tikai lasot ārzemju presi es uzzināju, ka covid upurus katrā valstī uzskaita atšķirīgi un ka mūsu veiksmes stāsts ir nosacīti veiksmīgs - arī Neiders un Caune, nepiemin, ka statiska - cik nomira nesaņemot medicīnisko palīdzību , kas bija liegta krīzes laikā - tāda nav. Mēs nezinam, nepieminam to, bet steidzamies stāstīt - cik veiksmīgi esam. Es centos ievērot visu, ko noteica valdība viena galvenā iemesla dēļ - zinu, ka man nav budžets maksas medicīnai kāda ir Latvijā . Nabadzība spieda mani būt tikvien paklausīgai, cik iespējams.
Starp citu - mediji radīja iespaidu, ka Latvijā nemaz nav 23,3 % nabagu. Iedomājieties - iztikt mēnesī no 64 eur? Vai neiztikt