jurniece
pirms 5 gadiem
Tiešām interesanti, ka tie, kas izsaka pārmetumus kritiķei, nepamato tos ar konkrētiem piemēriem vai faktiem(atšķirībā no autores), bet izsaka vispārinātus apvainojumus. Kas tā par tādu slepenu informāciju, kuru atļauts paust tikai identificētais personai? Kāpēc nevar vienkārši īsi un kodolīgi uzrakstīt, kur autore kļūdījusies vēsturiskajā vērtējumā. Vai cienījamie vēsturnieki nevarētu nokāpt no sava ziloņkaula torņa un beidzot sākt runāt ar sabiedrību, nevis ikreiz, kad kāds nepareizi interpretē kādu vēsturisku faktu, sūtīt lasīt zinātniskos rakstus, pat nenorādot to nosaukumu vai atrašanas vietu. un pēc tam sūdzēties, ka tumšā tauta nezina vēsturi . Es atvainojos par asumu(tiešām kaitina), bet vai jums kronis nokritīs, ja vēsturi izklāstīsiet arī populārzinātniskā formā?
Bet kamēr vēsturnieki nevēlas nolaisties līdz tiešai atbildei parastai tautai, es ar savām pamatskolas vēstures zināšanām mēģināšu minēt, ka "baltvācieši" kļuvuši par "vācbaltiešiem", jo cienījamie vēsturnieki ilgu un slepenu pētījumu rezultātā ir nākuši pie secinājuma, ka šīs sabiedrības grupas sākotnējā izcelsme tomēr ir vāciska, tāpēc vāciskā piederība jānovieto sākumā.
Vēlreiz atvainojos, ja kādu aizvainoju.
Bet kamēr vēsturnieki nevēlas nolaisties līdz tiešai atbildei parastai tautai, es ar savām pamatskolas vēstures zināšanām mēģināšu minēt, ka "baltvācieši" kļuvuši par "vācbaltiešiem", jo cienījamie vēsturnieki ilgu un slepenu pētījumu rezultātā ir nākuši pie secinājuma, ka šīs sabiedrības grupas sākotnējā izcelsme tomēr ir vāciska, tāpēc vāciskā piederība jānovieto sākumā.
Vēlreiz atvainojos, ja kādu aizvainoju.
Gints Apals
pirms 5 gadiem
Kur kritiķe kļūdās?
1. 12.gadsimtā nekādas latviešu tautas nebija, bija dažādas baltu un somugru citis (vai maztautas), latviešu tauta un valoda noformējās apmēram 17.gadsimtā. 2. Neviens šo zemi nekolonizēja līdz pat 19.gadsimta beigām, kad to sāka darīt Krievija. 3. Vācbaltieši bija etniskās izcelsmes ziņā ļoti raiba Latvijas iedzīvotāju grupa, kas runāja vācu valodā. 4. Vācbaltiešu "etniskā dzimtene" (pēc daudziem gadsimtiem!) 1939.g. nebija Vācija, tie cilvēki bija Latvijas pilsoņi un pamatiedzīvotāji. 5. Muižniecībai piederēja mazāk nekā 10% no visiem vācbaltiešiem, pārējie - tirgotāju, amatnieki, strādnieki, zemnieki utt. 6. Dzimtbūšana visās izpausmēs (arī tīri mitoloģiskās "pirmās nakts tiesības", ko kritiķe piesauc) pastāvēja daudzās feodālas sabiedrībās, vācbaltieši to neizgudroja. 7. vācbaltiešu muižnieku vietā varēja būt citas tautības muižnieki (Latgalē tie bija poļi vai krievi, Lietuvā pārpoļoti lietuvieši, Krievijā - krievi,). 6. 1905.g. dedzināšana bija organizēta un bezmērķīga vardarbība, ko organizēja sociālistu partijas, runas par "atriebību" (kam?) ir tikai revolucionāra terora attaisnojums. Un tā tālāk. P.S. Es parakstos ar savu vārdu, būtu priecīgs, ja Jūs arī tā darītu.
1. 12.gadsimtā nekādas latviešu tautas nebija, bija dažādas baltu un somugru citis (vai maztautas), latviešu tauta un valoda noformējās apmēram 17.gadsimtā. 2. Neviens šo zemi nekolonizēja līdz pat 19.gadsimta beigām, kad to sāka darīt Krievija. 3. Vācbaltieši bija etniskās izcelsmes ziņā ļoti raiba Latvijas iedzīvotāju grupa, kas runāja vācu valodā. 4. Vācbaltiešu "etniskā dzimtene" (pēc daudziem gadsimtiem!) 1939.g. nebija Vācija, tie cilvēki bija Latvijas pilsoņi un pamatiedzīvotāji. 5. Muižniecībai piederēja mazāk nekā 10% no visiem vācbaltiešiem, pārējie - tirgotāju, amatnieki, strādnieki, zemnieki utt. 6. Dzimtbūšana visās izpausmēs (arī tīri mitoloģiskās "pirmās nakts tiesības", ko kritiķe piesauc) pastāvēja daudzās feodālas sabiedrībās, vācbaltieši to neizgudroja. 7. vācbaltiešu muižnieku vietā varēja būt citas tautības muižnieki (Latgalē tie bija poļi vai krievi, Lietuvā pārpoļoti lietuvieši, Krievijā - krievi,). 6. 1905.g. dedzināšana bija organizēta un bezmērķīga vardarbība, ko organizēja sociālistu partijas, runas par "atriebību" (kam?) ir tikai revolucionāra terora attaisnojums. Un tā tālāk. P.S. Es parakstos ar savu vārdu, būtu priecīgs, ja Jūs arī tā darītu.
jurniece
pirms 5 gadiem
Nu redz, nebija nemaz tik sarežģīti. Tagad vismaz ir skaidrs, par ko ir runa. Tomēr attieksme, ka teātra kritiķim noteikti būtu jāpārzina vēstures nianses manuprāt, ir pārspīlēta. Tad jau tikpat labi varētu teikt, ka režisoram, kurš veido izrādes, filmas par vēstures tēmām vajadzētu perfekti pieturēties pie vēsturiskās patiesības un neļauties mākslinieciskai interpretācijai. Manuprāt, recenzijā runa bija par to, ka režisora izrādē ieliktā doma īsti neatbilst viņa publiski paustajai pilsoniskajai pozīcijai.
Un 1. tas, ka dzimtbūšanu neizgudroja vācieši, nemaina to, ka Latvijas teritorijā(vai teritorijā, kas vēlāk kļuva par Latviju) to piekopa vācieši. 2. vai visi dedzinātāji bija sociālisti?Tomēr, lai noorganizētu tik masveidīgas dedzināšanas, uz kaut kādiem personīgiem aizvainojumiem tās bija jābalsta. 3. muižnieki Latvijas teritorijā bija ne tikai vācieši, bet konkrētajā situācijā runa ir par vāciešiem. Bet vispār jums piekrītu, nevēsturniekiem nevajadzētu aizrauties ar viennozīmīgu viedokļu paušanu par vēsturiskajām norisēm. Bet arī vēsturniekiem, tik asi reaģēt uz vēstures interpretāciju mākslā un publicistikā varbūt arī nevajadzētu? Bet lai sabiedrība nebalstītu savus priekšstatus par vēsturi virspusējos un vienpusējos priekšstatos, varbūt vēsturnieki varētu biežāk par to rakstīt šādās publiskās platformās vienkāršotā, bet konkrētā formā nevis tikai augstprātīgi šausmināties par sabiedrības neizglītotību. Ar cieņu, Marina
Un 1. tas, ka dzimtbūšanu neizgudroja vācieši, nemaina to, ka Latvijas teritorijā(vai teritorijā, kas vēlāk kļuva par Latviju) to piekopa vācieši. 2. vai visi dedzinātāji bija sociālisti?Tomēr, lai noorganizētu tik masveidīgas dedzināšanas, uz kaut kādiem personīgiem aizvainojumiem tās bija jābalsta. 3. muižnieki Latvijas teritorijā bija ne tikai vācieši, bet konkrētajā situācijā runa ir par vāciešiem. Bet vispār jums piekrītu, nevēsturniekiem nevajadzētu aizrauties ar viennozīmīgu viedokļu paušanu par vēsturiskajām norisēm. Bet arī vēsturniekiem, tik asi reaģēt uz vēstures interpretāciju mākslā un publicistikā varbūt arī nevajadzētu? Bet lai sabiedrība nebalstītu savus priekšstatus par vēsturi virspusējos un vienpusējos priekšstatos, varbūt vēsturnieki varētu biežāk par to rakstīt šādās publiskās platformās vienkāršotā, bet konkrētā formā nevis tikai augstprātīgi šausmināties par sabiedrības neizglītotību. Ar cieņu, Marina
Buks Artis
pirms 5 gadiem
Kritiķim nebūt nav jāpārzina vēstures. Taču tad arī nav jāizsakās par to, ko nezina, bet labāk tomēr palikt savā lauciņā: aktierspēle, emocijas, režija, scenogrāfija utt. Pie tam vēsturnieki te nudien neviens nav reaģējis uz vēstures interpretāciju mākslā, ko kritizējot, drīzāk gan otrādi - palīdz sargāt režisora un aktieru darbu pret viennozīmīgu un aplamu viedokļu uzbāšanu.
kuģis
pirms 5 gadiem
Tur jau nav nekādu baigo dziļumu un akadēmiskuma, vienkārši no padomu demonizācijas diezgan loģiski šobrīd ir iebraukuši pretējā grāvī. Pietiek palasīt gandrīz jebkuru 19.gs avīzi, aktu vai dokumentu, lai saprastu, ka gan glorifcētājiem, gan dēmonizētājiem vienkārši ir cilvēciska tieksme vienkāršot.
Skaisle Jatalniece
pirms 5 gadiem
Lūgums kādam zinošākam man izskaidrot - ar ko atšķiras jēdzieni - baltvācietis no vācbaltieša. Kurš ir "pareizāks", aktuālāks un kāpēc. Paldies
Otra lieta. Nesen biju Neputnā un tur redzēju, ka grāmata -Aivars Leitis - Jānis Staņislavs Roze ir nocenota uz 7 eur un aiz kreņķiem, ka pati pirku par pilnu cenu - mājās aizgājusi to grāmatu sāku šķirstīt un pat lasīt otro reizi. Iesaku to izlasīt visiem , kuri , manuprāt, vieglākā vai smagākā formā slimo ar Stokholmas sindromu. Tas ir to vērts. Patiesībā mūsu vēsture ir pārpilna ar faktiem par baltvācu ( arī es esmu dzimusi un izaugus psrs) kungu nežēlastību un pat ļaunumu. Kam citam, ja ne vēsturniekiem būtu jāstāsta mums - ko secināja zzviedri - 17.gs. - baznīcu nav, skolu nav - latvieši nodzīti līdz vergu līmenim , pesteļojas uz nebēdu - klau .... es tāpat ģībstu no sajūsmas kaut vai tajā pašā Ostensakenu Apriķu baznīcā , bet tas , kas notiek šobrīd - kad no padlaiku baltvāciešu demonizācijas viņi ar švunku tiek eņģelizēti - tas man kategorsiki nav pieņemams. Patiesība ir kaut kur pa vidu - zelta vidu - vai tiešām vēsturnieki Latvijā nav gatavi - spējīgi to mums izstāstīt?
Radzobes viedoklim varu piekrist, tikai - mans ir vēl skarbāks.
Otra lieta. Nesen biju Neputnā un tur redzēju, ka grāmata -Aivars Leitis - Jānis Staņislavs Roze ir nocenota uz 7 eur un aiz kreņķiem, ka pati pirku par pilnu cenu - mājās aizgājusi to grāmatu sāku šķirstīt un pat lasīt otro reizi. Iesaku to izlasīt visiem , kuri , manuprāt, vieglākā vai smagākā formā slimo ar Stokholmas sindromu. Tas ir to vērts. Patiesībā mūsu vēsture ir pārpilna ar faktiem par baltvācu ( arī es esmu dzimusi un izaugus psrs) kungu nežēlastību un pat ļaunumu. Kam citam, ja ne vēsturniekiem būtu jāstāsta mums - ko secināja zzviedri - 17.gs. - baznīcu nav, skolu nav - latvieši nodzīti līdz vergu līmenim , pesteļojas uz nebēdu - klau .... es tāpat ģībstu no sajūsmas kaut vai tajā pašā Ostensakenu Apriķu baznīcā , bet tas , kas notiek šobrīd - kad no padlaiku baltvāciešu demonizācijas viņi ar švunku tiek eņģelizēti - tas man kategorsiki nav pieņemams. Patiesība ir kaut kur pa vidu - zelta vidu - vai tiešām vēsturnieki Latvijā nav gatavi - spējīgi to mums izstāstīt?
Radzobes viedoklim varu piekrist, tikai - mans ir vēl skarbāks.
Pauls Bankovskis
pirms 5 gadiem
Mazliet mulsina novecojušā apzīmējuma "baltvācieši" uzstājīgais lietojums. Vēsturnieki gan pēdējā laikā, šķiet, palikuši pie "vācbaltiešiem".
Gints Apals
pirms 5 gadiem
Ja priekšstati par pagātni ir pamatskolas līmenī, tad recenzijās vēsturei būtu labāk iet ar līkumu.
Skaisle Jatalniece
pirms 5 gadiem
Jums vajadzētu nevis sludināt, bet skaidrot vēsturi, pamatot savus apgalvojumus, norādīt avotus, kur ir pamats jūsu apgalvojumiem.
Gints Apals
pirms 5 gadiem
Grūti skaidrot, ja neesmu drošs par Jūsu vārdu un identitāti... Apgalvojumus ar avotu norādēm iespējams atrast vēsturnieku rakstos, arī manos. Vajag tikai lasīt.
Skaisle Jatalniece
pirms 5 gadiem
Neskaidrojiet man, ja esmu šaubīga, skaidrojiet citiem.
Es ļoti rūpīgi lasu avotu sarakstu un izmantotās literatūras sarakstu.
Ja grāmatā ir minēts LVVA - es noticu uz vārda, bet - nevejadzētu. Tāpēc es augstu vērtēju tās vēsturnieku grāmatas, kurās ir citēti avoti. Tad es lasu un pati izdaru secinājumus, nevis kāds manā vietā kaut ko secina.
Es ļoti rūpīgi lasu avotu sarakstu un izmantotās literatūras sarakstu.
Ja grāmatā ir minēts LVVA - es noticu uz vārda, bet - nevejadzētu. Tāpēc es augstu vērtēju tās vēsturnieku grāmatas, kurās ir citēti avoti. Tad es lasu un pati izdaru secinājumus, nevis kāds manā vietā kaut ko secina.
Māra Latvian
pirms 5 gadiem
Rodas sajūta, ka recenzijā speciāli meklēts, kur piesieties. Nerodas īsti ticība rakstītajam. Skatījos ģenerālmēģinājumu, un, lai nu kas, aktieri marionetes vai instalācijas elementi gan nebija.
Un, ja Alvis Hermanis pirms padsmit gadiem izmantojis lelles, tad neviens cits to vairs nedrīkst darīt? Utt.
Un, ja Alvis Hermanis pirms padsmit gadiem izmantojis lelles, tad neviens cits to vairs nedrīkst darīt? Utt.
Skaisle Jatalniece
pirms 5 gadiem
man bija tieši tā - kad tā zeme atgādināja Hermaņa Kasparu Hauzeru tik ļoti, ka visu izrādes laiku bija second hand veikala sajūta . Tas nav aizliegts - kopēt, citēt, atdarināt - protams, ka nē. Bet skatītājam vai recenzentam nav aizliegts paust, kā viņš par to jūtas ....
Arī Vāgners , kura mūzika man ļoti patīk , šai izrādē bija traucējošs - kā tāds korķis , kuru bāž visām pudelēm. Tas ir tikai mans viedoklis
Arī Vāgners , kura mūzika man ļoti patīk , šai izrādē bija traucējošs - kā tāds korķis , kuru bāž visām pudelēm. Tas ir tikai mans viedoklis
Buks Artis
pirms 5 gadiem
Vēlētos gan piebilst, ka nevis Kairiša izrādei ar Latvijas vēsturi īstenībā ir maz sakara, bet gan tā ir tikai pretrunā ar Radzobes kundzes uzskatiem par vēsturi. Kas ir pašsaprotami, jo kundze augusi nacionālmarksistiskajā vēstures traktējuma paradigmā, un tad grūti pieļaut, ka monētai var būt arī otra puse, bet pati vēsture ir krietni ārpus "svešo apspiedēju" un "mūsu, apspiesto" rāmīša.
kuģis
pirms 5 gadiem
Dīvaini, kritisku un reālistisku skatījumu uz baltvāciešiem uzreiz reducēt līdz "nacionālmarksismam". Cienījamais vēsturnieks savā nemitīgi nekritiskajā baltvācu glorifikācijā un izpušķošana nule gan būs iebraucis auzās. Tieši labi, ka visā šajā pēdējo gadu baltvācu jūsmas vilnī kāds tomēr pamanās atcerēties, ka ne jau untumu dēļ latviešiem ar "kungiem" bija pastāvīgas problēmas. Starp citu, baltvācu problēma attiecībā uz latviešiem ļoti labi parādās Fēgezaka ķieģeļos. Tik kulturāli ļaudis, bet, diemžēl, tik insulāri, jā, patiešām, bieži vien daudz provinciālāki un feodālāki par latviešiem.
Buks Artis
pirms 5 gadiem
Redziet, koncepciju par negantajiem vācu suņu bruņiniekiem kolonizatoriem radīja Krievijas impērijas Baltijas guberņu rusifikācijas ietvaros slavofilu teorētiķi 19. gs. beigās. Tā kā tas lieliski saskanēja ar jaunlatviešu nacionālromantiķu pozīciju, bet pēc tam jau arī pēc 1918. gada valsts ideoloģiskajā paradigmā. Un, tavu brīnumu, arī komunistiem tas gāja pie sirds - tie turpināja to pašu. Līdz ar to šī paradigma ir kopīga gan latviešu nacionālistiem, gan PSRS komunistiem, attiecīgi visnotaļ uztverema kā nacionālmarksistiska. Un tās gaisotnē ļaudis te auguši jau cik paaudzes, t.i. saskatīt medaļas otru pusi vienkārši nav spējīgi. Bet ar "kungiem" problēmas bijušas visur un vienmēr - visos laikos, visās zemēs. Tas nu gan nav nekas unikāls. Tikai atšķirībā no lielas daļas latviešu publikas, piemēram franči, runājot par savu Lielo revolūciju, nepostulē, ka tā bijusi līdz verdzīvas stāvoklim novesto gallu zemkopju sacelšanās pret franku iekarotāju kolonizatoru pēctečiem.
Teātris
26.02.2019
16
Viestura Kairiša leļļu teātris