Ilze Fedosejeva
pirms 2 gadiem
Atklāts paliek jautājums par vēstures rakstīšanas jēgu. Ja pieņemam, ka vēstures rakstīšanas jēga ir mest tiltus starp pagātni, tagadni un nākotni, tad līdz ar Reinhartu Kozeleku jāpieņem, ka vēstures rakstīšana notiek pagātnes pieredzes laukā ar skatu uz nākotnes horizontu. Divi lielumi - pagātnes pieredze un nākotnes vīzija - šeit ir mainīgi, tāpēc šķiet, ka vēstures "pārrakstīšana", jaunu interpretāciju rašanās, akcentu pārbīde ir likumsakarīgs process mainīgā pasaulē. Tāpat šķiet ļoti iespējams, ka tos, kurus uztrauc vēstures pārrakstīšana, patiesībā uztrauc tā nākotnes vīzija, kas mudina pārrakstīt ļoti konkrētus notikumus un procesus vēsturē. Bet tas jau ir jautājums par nākotnes redzējumu.
Vēstures zinātnes un publiski prezentētās vēstures nošķīrums gan liekas slidens; tad mums ir divu veidu vēstures - zinātniskā, drošticamā (komentārs par zinātnes finansējumu te īsti vietā) un publiski prezentēts surogāts? Muzeja darbinieki veic zinātnisko darbu un pēc tam to pārvērš to apšaubāmā prezentācijā? Domāju, ka viņi nebūs gatavi kaut kam tādam piekrist.

jurniece
pirms 2 gadiem
Es atvainojos, bet tas izklausās pēc "tukšas filozofēšanas". Nojaukt pieminekli, nomainīt nosaukumu, bet atstāt pašu universitāti, kura būvēta/vaidota par vergturu, rasistu utt. naudu. Tā, manuprāt, nav ne vēstures pārrakstīšana, ne interpretēšana, tas ir populisms vai konjunktūrisms. Rīcība atbilstoši pašreizējai politiskai situācijai. Tāpat zinātniskie pētījumi. Cik saprotu, zinātniskā pētniecība dažādās jomās mūsdienās balstās uz tā saukto projektu naudu. Šajos projektu konkursos par līdzekļu iegūšanu tēmas tiek izsludinātas atbilstoši konkrētajā brīdī valdošajai sabiedriski-politiskai situācijai gribot negribot. Tas ir acīmredzami. Par objektivitāti te nevar būt runa. Ja viens vēsturnieks kļūst par Saeimas deputātu pateicoties valdošajai ideoloģijai atbilstošas tematikas filmas izveidei, tad, diemžēl, man grūti uzticēties vēsturei kā objektīvai zinātnei. Un tas, ka kādas tēmas kaut kādā laika periodā tiek vairāk izceltas un citas noklusētas, kaut kādi fragmenti no tekstiem tiek izņemti arī nešķiet normāla situācija. Tad es neredzu būtisku atšķirību no iepriekšējo laiku cenzūras.
Neredzu iemeslu, kāpēc kaut ko izceļot, cits būtu pilnībā jānoklusē. Piemēram, Darvina evolūcijas terija it kā joprojām vairāk vai mazāk tiek uzskatīta par pamatu dzīvās dabas attīstībā. Taču netiek noklusētas arī citas teorijas par dzīvās dabas rašanos. Tāpat runājot par Zemeslodes uzbūvi tiek pieminētas arī aizvēsturiskās teorijas un leģendas. Turpretī vēsturē "nākot jauniem atklājumiem" , iepriekšējās zināšanas tiek mēģināts pilnībā dzēst no cilvēku atmiņas un pieminekļu jaukšana un universitāšu pārdēvēšana ir spilgts apliecinājums tam. Ja tev ir jauns atklājums, liec to blakus vecajam, lai pēcteči var redzēt vēsturisko attīstību, nevis par katru cenu mēģini noslaucīt iepriekšējo informāciju no cilvēces atmiņas, radot ilūziju, ka viss sākas ar tevi.

pirms 2 gadiem
Ļoti precīzi vērojumi, paldies!
Vienīgi par Darvina teoriju gan vairs nebūs taisnība. Mūsdienu atklājumi mikrobioloģijas un DNS zinātņu jomās ir likvidējuši evolūcijas teorijas sākotnēji postulētos pamatus. Darvina evolūcijas teorija šobrīd turas pie dzīvības ne vairs zinātnisku pierādījumu, bet gan cilvēku personisko pārliecību, varētu pat sacīt, ticības, dēļ.
Šobrīd #1 jautājums zinātnē ir informācijas izcelsmes avots. Dzīvo organismu pamatprogrammas - DNS (informācijas glabāšanas, kodēšanas, un replicēšanas sistēmas) - izcelsme. Iesaku uzmest aci šim: https://www.herox.com/evolution2.0

pirms 2 gadiem
"Drīzāk tiek pārmests anahronisks skatījums uz vēsturi – cilvēka nozīme tiek vērtēta pēc (...) kritērijiem, kādi pagātnē ne tikai nepastāvēja, bet būtībā nemaz nevarēja pastāvēt."

Te arī visa būtība. Var jau mest intelekta kūleņus mēģinot attaisnot augstskolu dibinātāju pieminekļu apķēzīšanu un wokeismu, bet beigu beigās tā vien būs.

pirms 2 gadiem
"Pat tad, ja atsakāmies no objektīvās patiesības idejas, zinātne paredz nepārtrauktu pašanalīzi, paškritiku un izvērtējumu. Tāpēc ir atšķirība starp hronistu, kurš iemūžina tekstā savam valdniekam labvēlīgu notikumu interpretāciju, un vēsturnieku, kurš ir zinātnieks."

Lai arī tas ir ļoti izplatīts mīts, ka "Zinātne" ir to vien dara kā pašaizliedzīgi noskaidro patiesību, tomēr gribētos iebilst, ka tas, kas šajā kontekstā tiek domāts ar "patiesību" ir ļoti šaurs jēdziens. Zinātnes "ētoss" mūsdienās ir nevis "objektīvās patiesības" noskaidrošana, bet gan kaut kas līdzīgs instumentālismam - fizikas likumu un citu realitātes sastāvdaļu mijiedarbības aprakstīšanai. Tas gan neko nepasaka par realitātes būtību, kur nu vēl pietuvojas "objektīvajai patiesībai", kas atrodas ārpus materiālās pasaules un nav ne aptaustāma, ne izmērāma, ne nosverama.
Kas šeit domāts ar jēdzienu "Zinātne"? Kas tā par antropomorfizētu būtni, kura "paredz nepārtrauktu pašanalīzi, paškritiku un izvērtējumu"? Vai tomēr patiesībā nav tā, ka zinātnieks - cilvēks, kas pēta kādu fenomenu, izmantojot zinātnisko metodi - tomēr nebūs gluži bezkaislīgi objektīvs pret faktiem, kas ir pretrunā ar viņa mūža darbu un personisko pārliecību? Šis atgādina skolas bioloģijas grāmatā rakstīto: "Miljons gadu laikā Evolūcija/Daba iemācījusies attīstīt vislabākās īpašības..."
Iemācīties, radīt un izvērtēt var vienīgi ar saprātu apveltīta persona.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!