Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Noskatījos k/f DVĒSEĻU PUTENIS. Laba filma, droši vien. Bet ...es stipri apšaubu, ka to kas filmā notiek saprata arī tie, kuri nezin vēsturi,vai zin to ļoti pavirši un pie tam nav lasījuši grāmatu.
Tāpat , manuprāt, jauns un negatīvs fenomens, vai vienkārši parādība kultūrā, ir filmas Pūt, vējiņi rimeiks - nu labi - atdarinājums uz NT skatuves un mani vārda tiešā nozīmē gāž gar zemi fakts, ka šādai izrādei tiek piešķirta gran prix balva - es gribu, bet nespēju to saprast.
Savulaik strādājot par skolotāju centos vismaz 10 minūtes no dārgā mācību stundas laika veltīt aktualitātei - piemēram, stundas tēma ir Reformācija , bet ir 9. maijs, vai otrādi - stundas tēma ir 2.pasaules kara beigas, bet ir 31.oktobris. Un tad runājot ar skolēniem - tādi brīnumi nāca laukā ....un man jādomā kā to mainīt, kā panākt,ka jaunietis bez iekalšanas uz konkrēto mācībstundu spēj pateikt kas ir kas vēsturē īsi, konkrēti, pareizi.

Šobrīd lasu tādu grāmatu Hologrammatica
by Tom Hillenbrand (Goodreads Author) -par 2088.gadu. Visai sarežgīti, jo ir daudz svešvārdi, laikam pareizāk teikt- jaunvārdi. Bet kas ir interesanti - autors it kā rāda jaunu pausauli, bet lieto visas vecās 21.gs. sākumas kultūrzīmes, vai kultūratsauces - vietas, notikumi cilvēki. Un kādā brīdī es nospriedu, ka šo krimiķi var saprast tikai cilvēks , kurš pārzin šīs kultūrzīmes.

Jautājums - vai jaunā paaudze , kura jau peld nevis informācijas un viedokļu jūrā , bet okeānā un daļa jau uz Visumu pārcēlusies, vai jaunā paaudze spēs orientēties šajās zīmēs . Vai skola spēs dot orientierus - vai kā mīl ierēdņi teikt , bet ne saprotami un vienkārši izskaidrot - vai spēs šādai sapratnei nepieciešamās kompetences un prasmes ?
Un tā nav tikai vēstures skolotāju un vēsturnieku atbildība, pirmkārt tai būtu jābūt visas sabiedrības interesei un attiecīgi - atbildībai un rīcībai

Edge
pirms 4 gadiem
Viss notiek jau 30 gadus, taču naivi ir prasīt un gaidīt no patērētāju sabiedrības, kura orientējas uz max peļņas gūšanu, kādu atbildību un rīcību visas sabiedrības kopējā labuma vairošanai. Līdz pastardienai varēs gaidīt no vēstures objekta, ka tas kļūs par vēstures subjektu, ja valsts mērķis ir sasniegt Ziemeļvalstu labklājības līmeni. Ja valdošās elites vairākuma galvās joprojām sēž "vēstures beigu" koncepcija, tad nekādas pozitīvas izmaiņas gaidīt nav pamata. Kas no vēstures kaut ko atceras, tas sapratīs, ka "Ne cars, ne vadoņi, ne dievi / Mums jaunu gaismu nenesīs. / Tik pašu rokas, pašu spēki / Lems laimi, važas saraustīs. /

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Domāju, ka visi skolotāji ir piedzīvojuši šādas diskusijas - kāpēc mācību grāmata ir ticamāka vēstures apgūšanai , kā filma , vai tas, ko runā un domā ģimenē utt.
Nesen biju ārzemēs, iznāca salīdzinoši ilgu laiku pabūt Amsterdamas Rijksmuseum un Antverpenes un Briseles mākslas muzejos. Visur bija daudz skolēnu grupu, bet jo īpaši daudz Amsterdamas Rijksmuseum - visa vecuma skolēnu grupas, bez mobilo telefonu klātbūtnes, bet ar interesi un aizrautību. Dažas grupas bija okupējušas kādu gleznu un pie tās kaut sprieda un tad rakstīja boknotos. Daudz apmeklētāju bija Rembranta- Velaskēza un pēc tam Margrita - Dalī izstādēs, bet arī pamatkolekciju zālēs bija daudz skolēnu grupu.
Man īpaši mīļš ir Moderna Museet STO -tur nekad neesmu redzējusi skolēnu grupas, tomēr vienmēr tur ir bijis daudz ģimeņu ar bērniem.
Mūsu NMM arī ir ar loti labām programmām , bet jautājums tomēr ir tāds, cik mūsu bērniem ir pieejama laba izglītība - tai skaitā - mākslas izglītība. Kādas kompetences un prasmes rādīs un mācīs skolotāji, ja viņiem pašiem ir bijusi ierobežota iespēja sevi izglītot?
Nesen satiku savu studiju biedreni - lidoja mājās no Briseles , bijusi seminārā EP - Kā mācīt politiku vidusskolēniem. Viņa saka, ka nodarbības beidzās vakarā 8, kad viss jau slēgts un nogurums arī pāri visam.
Manu jautājumu par kompetenču izglītību viņa nosauca par ņirgāšanos un es neiedrošinājos turpināt sarunu par lietu, pārgājām uz jautājumiem par vīriem un bērniem.

Vēl - cik loti ļoti interesanti būtu uzzināt, ko un kā skolotāji māca par vācbaltiešiem, piemēram. Muzejos un muižās un pilīs , ko esmu diezgan daudz apmeklējusi ir dažāda attieksme. Ir tādi gidi , kuri vācbaltiešus mālē melnus un ļaunākus par čekistiem, ir tadi, kuri tos paceļ dievību un zelta laiku augstumos un ir tādi .... jā vēl ir visādi. Bet piemēram, Jelgavas muzejā bija vienkārši ģeniāla izstāde ar vācbaltu mantojumu - sestdienā gidu dabūt nevarēja.

Edge
pirms 4 gadiem
Visādi IR, jo visādi BIJA un BŪS. Kā rīkojās vairākums Latvijā, kad te ieradās Bermonta-Avalova komandētā Rietumu brīvprātīgā armija? Noder tomēr ieskatīties Kr.Barona apkopotajās un digitalizētajās Latvju dainās - būs lielāka saprašana arī par šodienas gidu dažādajām attieksmēm. Sk. - Kataloga veidā / Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras. / Kungs, muižas dzīve, dienastnieki un zemnieki/Muiža un muižas vieta/

Edge
pirms 4 gadiem
"Latvijas skolēnu vidējais rezultāts vēstures eksāmenā turpina lejupslīdi." (lsm.lv, 2.07.2018.) Stroda, Krupņikova un Vulfsona sagatavotie kadri diženi- raženi pastrādāja p.g. 90os gados, lai izplatītu "bāreņu tautas" sindromu un stiprinātu "cietēju" identitāti. Rezultāts iespaidīgs, taču "īstās" vēstures pārzinātāji - klišānisti, kļaviņi, dreimanisti u.c. bukisti savu aktivitāti nav samazinājuši. Kamēr kāds sponsorē, tikmēr "smadzeņu pūderēšana" turpināsies, kaut arī par skolēniem jau vēmas nāk no "īstās" vēstures. Zāģējiet, Klišān, zāģējiet!

Sanita Grīna
pirms 4 gadiem
Ļoti interesanti, labprāt lasītu vēl autora rakstus!

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Jā, vēsturniekus nemīlēt nav iespējams.
Iesaku visiem noskatīties 1;1 raidījumu LTV1 - intervija ar Ēriku Jekabsonu.
Man protams, ir savi mendeļi, bet es klausos Jēkabsonu vēl un vēl ( drīz zināšu no galvas, ko viņš teica) un pēc tam vienmēr uzreiz uzspiežu faithless - this is my church -
This is my church
This is where I heal my hurts
It's in natural grace
Or watching young life shape
It's in minor keys
Solutions and remedies
Enemies becoming friends
When bitterness ends
This is my church
This is my church
This is my church

Vēl man loti patika LTV1 raidījumos par strēlniekiem un 8* u.c. Šiliņš - nēnu vispār man vienmēr viņš paticis, kopš pirmoreiz dzirdēju, ka viņš runāja radio.
Klišānam savukārt klāt vēl nāk pedagģiskais šarms , tā kā jā - tie cilvēki ir neatvairāmi

dzimmijs13
pirms 4 gadiem
Paldies, interesanti!
Bet kā labāko pašmāju kino paraugu vēlētos ieteikt "Baltu ciltis" - filmas veidotāji centušies gan maksimāli autentiski (jā, šodienas zināšanām atbilstoši, bet savādāk nav iespējams, un tomēr atļaušos domāt ka šodien mums ir labākas zināšanas, ne kā viduslaiku miniatūristiem, kuri Jēzus laika personāžus attēloja sava laika kostīmos, vai vēlāk, romiešu kareivjus kā landsknehtus), gan aizraujošs sižets.
Bet "Nameja gredzenā", visdrīzāk, pat necentās. Pieļauju ka nedaudz papļāpājuši, lai varētu aizbildināties "ta vēsturnieki neko nezin". Vienā citā intervijā Grauba atklāti pateica ka uzņem mītu, ne vēsturisku filmu - ok, lai būtu, arī pasaku filmām sava vieta. Bet tad nevaino vēsturniekus!

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Manā vēŗtējumā labākā ir Askolda Saulīša filma. Varbūt tāpēc, ka vēstures faktu filmā vairāk, vai tāpēc , ka vēsturnieku vairāk filmā - bet jā mana favorīte ir lūk, šī - Astoņas zzvaigznes. Būtu mana teikšana - es izdotu likumu , ka šī filma jārāda sabiedriskajos medijos reizi gadā.
Dvēseles putenis patiešām ir laba filma, bet tomēr - tā ir māksla - dzeja , kamēr Astoņas zvaigznes - dokumentālā vēsture, bez prozas metaforām. Izcila filma !


Simtgades filma Astoņas zvaigznes (2017)
Filmas apraksts
Filma par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem.

Filma stāstīs par latviešu strēlnieku brīvprātīgajiem bataljoniem, to izveidošanos un cīņām Pirmā pasaules kara laikā, latviešu strēlniekiem Krievijas pilsoņu karā, par Latvijas valsts pirmsākumiem un Latgales atbrīvošanas cīņām.

Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Vēsturiski hronoloģisks pētījums, kas aptver laiku no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī. Mājās.

Stāsts par vienkāršiem cilvēkiem, kurus izaicināja Liels Laikmets un, neprasot atļauju, noteica viņu dzīves robežas.

Edge
pirms 4 gadiem
Ja nejaucam vēsturi (zinātni) ar ideoloģiju, tad ne sev, ne sabiedrībai liekas problēmas neradām. 30 gados tāds kokteilis radīts, ka paši kokteiļa radītāji paši savu cunfti uz grunti nolaiduši. "Sovaka" tipiskie jautājumu:" Kas vainīgs? Ko darīt? Kur ir manas brilles? " Prātiņ, nāc mājās!
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!