Elizabete Lukšo-Ražinska
pirms 3 gadiem
Brīvdienās ar Aneti, kādā Liepājas spēļu zālē pērkot cigaretes, satikām vīrieti, kas ļoti līdzīgs Murejam!
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Jā un šodien man jāizlemj, kā rīkoties pēc atbildes saņemšanas no Rīgas būvvaldes. Koku izciršanu viņi apturēt nevarot, tas neesot viņu kompetencē.
Sūdzēt tiesā? Par kādu naudu? Un ko ? Būvvaldi, Rīgas Domi, saeimu, valdību, likteni ?
Nezinu. Patiešām nezinu , kā dzīvot, kā būt
Sūdzēt tiesā? Par kādu naudu? Un ko ? Būvvaldi, Rīgas Domi, saeimu, valdību, likteni ?
Nezinu. Patiešām nezinu , kā dzīvot, kā būt
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Labrītiņ. Lasīju savu Monteskjē, tad atkal padevos uzmanības nenoturības sindromam un lūk, te nu atkal esmu.
Mēģinu izdomāt - ja izrādītos , ja būtu iespējams pierādī, ka vēsturiskais Jēzus ir bijis nevis slaids , vingrs , melnmatis ar zilām acīm, pavedinoši kuplām matu cirtām un smaidu , saistošāku par Monas Lizas ..... ja izrādītos, ka viņš ir bijis absolūti neatbilstošs mūsu priekštatiem par glītu ārieni, vai būtu droši zināms, ka viņš bijis vēl neglītāks par Sokratu - kā tad būtu.
Reiz ceļojot pa Latviju, mazā lauku miestā piestājām pie lielas baznīcas un absolūtā klusuma un tukšuma vidū pēkšņi uzradās melnā tērpts vīrietis un pats piedāvāja mums parādīt baznīcu. Uztvēru to kā eņģeļu labvēlību un smaidīdama sekoju melnajam vīram. Nebijām divreiz izstaigājuši pa apli, kad vīrs piedāvāja parādīt kapenes un pacēla grīdā esošo lūkas vāku. Pirmais lejup devās mans draugs un tikai tad, kad jau biju uz pirmā pakāpiena, es ieraudzīju , ka vīrietim ir plikas pēdas un tik kupli apaugušas ar melnu spalvu , ka šaubu nebija - tas ir sākums šausmu stāstam, kurā man būs jāliedalās. Parasti man ir viedoklis par visu, pat par kapenēm un mirušajiem , bet šoreiz gan tas izpalika. Tāpat kā šausmu stāsts izpalika, vien nospriedu , ka sen sen taču ir pateikts, lai nespriežam par cilvēkiem pēc ārienes, vai pēc cepurēm , vai apavu trūkuma un apmatojuma.
Mēģinu izdomāt - ja izrādītos , ja būtu iespējams pierādī, ka vēsturiskais Jēzus ir bijis nevis slaids , vingrs , melnmatis ar zilām acīm, pavedinoši kuplām matu cirtām un smaidu , saistošāku par Monas Lizas ..... ja izrādītos, ka viņš ir bijis absolūti neatbilstošs mūsu priekštatiem par glītu ārieni, vai būtu droši zināms, ka viņš bijis vēl neglītāks par Sokratu - kā tad būtu.
Reiz ceļojot pa Latviju, mazā lauku miestā piestājām pie lielas baznīcas un absolūtā klusuma un tukšuma vidū pēkšņi uzradās melnā tērpts vīrietis un pats piedāvāja mums parādīt baznīcu. Uztvēru to kā eņģeļu labvēlību un smaidīdama sekoju melnajam vīram. Nebijām divreiz izstaigājuši pa apli, kad vīrs piedāvāja parādīt kapenes un pacēla grīdā esošo lūkas vāku. Pirmais lejup devās mans draugs un tikai tad, kad jau biju uz pirmā pakāpiena, es ieraudzīju , ka vīrietim ir plikas pēdas un tik kupli apaugušas ar melnu spalvu , ka šaubu nebija - tas ir sākums šausmu stāstam, kurā man būs jāliedalās. Parasti man ir viedoklis par visu, pat par kapenēm un mirušajiem , bet šoreiz gan tas izpalika. Tāpat kā šausmu stāsts izpalika, vien nospriedu , ka sen sen taču ir pateikts, lai nespriežam par cilvēkiem pēc ārienes, vai pēc cepurēm , vai apavu trūkuma un apmatojuma.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Nu jā , viegli teikt - nespried bet ja pati dzīve spiež.
Lūk, jau minēju, ka pirms pāris nedēļām guvu pirmo ar savu vecumu saistīto traumu, kad NVA darbiniece ieteica no mana CV izņemt visus gadskaitļus un par tiem klusēt, līdz pēdējam, kamēr vien iespējams. Nobriedušas sievietes šobrīd neesot pieprasītas. Laikam agrāk ir bijis citādi, bet šobrīd, lūk, šādi.
Nedēļas nogalē nācās saprast, ka viss būs tikai vēl sliktāk. Biju nolēmusi aizbraukt pie mammas. Uzpucējos savā zilajā linu kleitā, klāt pievilku silti pelēkā toņa kurpes un somu. Kā debess ar diviem mākonīšiem, nodomāju , kāds par mani tā varētu nodomāt. Ieskrēju vēl veikalā pēc dažiem sīkumiem, tai skaitā par vienu cenu nopirku divus batoniņus Miks.
Autoostā pieturā pievērsu uzmanību liela auguma , iznesīgas stājas sievietei. Viņai bija kleita - silti sūnzaļa ar ķieģeļkrāsas puķītēm.Ļoti skaista un sievietei ļoti piestāvēja. Bet melnās kurpes un soma kopskatam tomēr kaitēja, tā nospriedu un atkal un atkal izbaudīju apmierinājumu un prieku par sevi. Ka izdevies tā sapucēties, ka ne bargā modes eksperte Leiškalne, ne blogeris Bogomils man neko pārmest nevarētu. Autobusā mums visiem vai gandrīz visiem bija jāsēž pa vienam. Iekārtojos, izvilku žurnālu un pirmo mikiņu un braucienam biju gatava.
Varbūt biju nokodusi kādus pāris mazus gabaliņus, kad pēkšņi no aizmugures pār krēsla atzveltni pārliecās cēlās sievietes galva un man tieši ausī nepārprotami nicinoši paziņoja - izbeidziet taču te smirdināties un čabināties. Es sastingu. Man ir tā, ka tehnisku traucējumu dēļ par kādām sekundes simtdaļām dzirdes
impulss atpaliek no normas. Kad sapratu, ko man tikko pateica , pagriezos uz atpakaļu - man pretī , it kā nedaudz no augšas lūkojās augstdzimušas sievietes naidpilnais, kā sist gribošais skatiens.
Kas jums , kundze ? Problēmas? Es klusi ēdu savu Mikiņu. Ja jums tas traucē, tad nebrauciet taču sabiedriskajā transportā.
Smirdinātāja, sieviete nošņācās un kā spļāvienu sejā dabūjusi es aizgriezos.
Domāju, ko darīt? Iet sūdzēties šoferim? Vai piecelties un iesist tai sievietei pliķi, ja reiz skaidri redzams, ka viņa grib konfliktēt un tad labāk to ātrāk sākt un ātrāk beigt.
Ka es , vai mans Mikiņš , ko ēdu smirdētu, nu tas nekādā gadījumā tā nevarēja būt. Nebiju lietojusi smaržas , tomēr biju vēl pirms stundas dušojusies un tik karsts jau nebija, lai es būtu sadvīdusi. Un tik veca es neesmu, lai man varētu pārmestu , ka smirdu vienkārši tāpēc , ka vecene. Galu galā tā trakā sieviete man aiz muguras noteikti ir vecāka par mani.
Ko darīt? Paklusēt, norīt aizvainojumu un pazemojumu pa vidu Mikiņa saldajiem kumosiem? Jutu, ka man viegli trīs rokas.
Tagad , kad tā pēkšņi sācies mans nobriedušās sievietes, vai vienkāršrunā sakot - vecenes dzīves posms, tagad laikam šādas situācijas būs bieži jāpiedzīvo. Noliku žurnālu, nolēmu veikt dziļas ieelpas un uzsākt treniņu, lai vieglāk samierinātos ar likteni. Galu galā tā sieviete ir vecāka par mani un varbūt paši eņģeļi mann šo situāciju piespēlē kā brīdinājumu.
Jutu, ka izraudāšanās šoreiz būtu īsti vietā, tomēr publiskā vietā sevi apvaldīju. Gan jau ... jā un tai brīdī es to saodu - maitas smaku. Īstu smirdoņu. Nevis bomžu čuru smaku, vai netīrības vai ķiploku smaku, bet tādu, kādā smird maitas. Pūt sākusi miesa. Pielecu stāvus kā strāvu pa ciskām dabūjusi. Tad redz kas par lietu.
Pavēros apkārt. Visas sēdvietas bija aizņemtas vai ar sarkano aizliegumu pārvilktas. Cēlā apvainotāja tēloja , ka iemigusi. Nu ko . Ņēmu somu un gāju pie šofera. Viņš atļāva sēdēt tieši aiz sevis. Tā, ka labi redzēju ceļu un radio skonto erasure dziedāja i love to hate you. Nu bet tik temperamentīgi , ka man bija viegli iztēloties kā es autobusam pa priekšu izdejoju šo - i love to hate you.
Tā kā jā. Viss notiek un uz visu jābūt gatavai
Lūk, jau minēju, ka pirms pāris nedēļām guvu pirmo ar savu vecumu saistīto traumu, kad NVA darbiniece ieteica no mana CV izņemt visus gadskaitļus un par tiem klusēt, līdz pēdējam, kamēr vien iespējams. Nobriedušas sievietes šobrīd neesot pieprasītas. Laikam agrāk ir bijis citādi, bet šobrīd, lūk, šādi.
Nedēļas nogalē nācās saprast, ka viss būs tikai vēl sliktāk. Biju nolēmusi aizbraukt pie mammas. Uzpucējos savā zilajā linu kleitā, klāt pievilku silti pelēkā toņa kurpes un somu. Kā debess ar diviem mākonīšiem, nodomāju , kāds par mani tā varētu nodomāt. Ieskrēju vēl veikalā pēc dažiem sīkumiem, tai skaitā par vienu cenu nopirku divus batoniņus Miks.
Autoostā pieturā pievērsu uzmanību liela auguma , iznesīgas stājas sievietei. Viņai bija kleita - silti sūnzaļa ar ķieģeļkrāsas puķītēm.Ļoti skaista un sievietei ļoti piestāvēja. Bet melnās kurpes un soma kopskatam tomēr kaitēja, tā nospriedu un atkal un atkal izbaudīju apmierinājumu un prieku par sevi. Ka izdevies tā sapucēties, ka ne bargā modes eksperte Leiškalne, ne blogeris Bogomils man neko pārmest nevarētu. Autobusā mums visiem vai gandrīz visiem bija jāsēž pa vienam. Iekārtojos, izvilku žurnālu un pirmo mikiņu un braucienam biju gatava.
Varbūt biju nokodusi kādus pāris mazus gabaliņus, kad pēkšņi no aizmugures pār krēsla atzveltni pārliecās cēlās sievietes galva un man tieši ausī nepārprotami nicinoši paziņoja - izbeidziet taču te smirdināties un čabināties. Es sastingu. Man ir tā, ka tehnisku traucējumu dēļ par kādām sekundes simtdaļām dzirdes
impulss atpaliek no normas. Kad sapratu, ko man tikko pateica , pagriezos uz atpakaļu - man pretī , it kā nedaudz no augšas lūkojās augstdzimušas sievietes naidpilnais, kā sist gribošais skatiens.
Kas jums , kundze ? Problēmas? Es klusi ēdu savu Mikiņu. Ja jums tas traucē, tad nebrauciet taču sabiedriskajā transportā.
Smirdinātāja, sieviete nošņācās un kā spļāvienu sejā dabūjusi es aizgriezos.
Domāju, ko darīt? Iet sūdzēties šoferim? Vai piecelties un iesist tai sievietei pliķi, ja reiz skaidri redzams, ka viņa grib konfliktēt un tad labāk to ātrāk sākt un ātrāk beigt.
Ka es , vai mans Mikiņš , ko ēdu smirdētu, nu tas nekādā gadījumā tā nevarēja būt. Nebiju lietojusi smaržas , tomēr biju vēl pirms stundas dušojusies un tik karsts jau nebija, lai es būtu sadvīdusi. Un tik veca es neesmu, lai man varētu pārmestu , ka smirdu vienkārši tāpēc , ka vecene. Galu galā tā trakā sieviete man aiz muguras noteikti ir vecāka par mani.
Ko darīt? Paklusēt, norīt aizvainojumu un pazemojumu pa vidu Mikiņa saldajiem kumosiem? Jutu, ka man viegli trīs rokas.
Tagad , kad tā pēkšņi sācies mans nobriedušās sievietes, vai vienkāršrunā sakot - vecenes dzīves posms, tagad laikam šādas situācijas būs bieži jāpiedzīvo. Noliku žurnālu, nolēmu veikt dziļas ieelpas un uzsākt treniņu, lai vieglāk samierinātos ar likteni. Galu galā tā sieviete ir vecāka par mani un varbūt paši eņģeļi mann šo situāciju piespēlē kā brīdinājumu.
Jutu, ka izraudāšanās šoreiz būtu īsti vietā, tomēr publiskā vietā sevi apvaldīju. Gan jau ... jā un tai brīdī es to saodu - maitas smaku. Īstu smirdoņu. Nevis bomžu čuru smaku, vai netīrības vai ķiploku smaku, bet tādu, kādā smird maitas. Pūt sākusi miesa. Pielecu stāvus kā strāvu pa ciskām dabūjusi. Tad redz kas par lietu.
Pavēros apkārt. Visas sēdvietas bija aizņemtas vai ar sarkano aizliegumu pārvilktas. Cēlā apvainotāja tēloja , ka iemigusi. Nu ko . Ņēmu somu un gāju pie šofera. Viņš atļāva sēdēt tieši aiz sevis. Tā, ka labi redzēju ceļu un radio skonto erasure dziedāja i love to hate you. Nu bet tik temperamentīgi , ka man bija viegli iztēloties kā es autobusam pa priekšu izdejoju šo - i love to hate you.
Tā kā jā. Viss notiek un uz visu jābūt gatavai
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Jubileja ideālam
Vēl nesen Kaļiņingradas gubernators pārsteidza pasauli ar savām pārdomām par Kantu un viņa atbildību par Ukrainas karu. Kanta darbi, saskaņā ar gubernatora teikto, sludināja bezdievību un augstāku vērtību neesamību, Kants ir viens no modernās Rietumu sabiedrības garīgajiem tēviem, viņš ir sākums 1. pasaules karam un Ukrainas karam.
Raksti
27.07.2020
5
Vēstule no mājām