Diskusija: Vai pilsētas ir pārpratums?

Šorīt ap 9:30 braucu no centrāltirgus, Pārdaugavā uz tirgus pusi vējš dzina augstus melnu dūmu mutuļus. Nepaveicās man. Braucu ar velosipēdu un nācās šo to no tiem dūmiem pabaudīt.

Bet tvnet raksta, ka cilvēci iznīcinās nevis vīrusi, bet saindētais gaiss.
Un vēl tvnet raksta, ka Latvijā stipri pieaudzis smagi slimu bērnu skaits, arī ar autismu slimojošo bērnu skaits.
Cik es saprotu, " pateicoties" piesārņotībai.
Kā tas nākas, ka paši sevi indējam?
Vai indētāji nebūtu jāsoda?
Vai jaunie un spēcīgie satoristi nevarētu vairāk iesaistīties savu pamattiesību nodrošināšanā? Sākot ar to, ka spriestu , ko praktiski var izdarīt.
Visi kandidāti varai RD sola zaļu Rīgu, bet neviens ! nav pacenties tikt pie solījumu pildīšanas. Kā tad tā?

Domāju, ka ir dažādi veidi kā noteikt, kāda ir pilsēta.
Piemēram, ja salīdzina elektr.skrejriteņu noteikumus un to , kā tie tiek īstenoti.
Pirms gada lasīju pasaules pilsētu noteikumus skrejriteņu lietošanā - bija tādas - Kanādā ,piemēram, kur aizliedz tos lietot. Bija tādas , kurās noteikumu nav un ir tādas kā Rīga, kur skrejriteņu biznesam ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem satiksmes dalībniekiem. Jo pie mums ir tā kā es rakstīju - cilvēks ir tikai līdzeklis, bez vērtības. Vērtība ir naudai, peļņai. Kā gājēja jūtos nemitīgi apdraudēta gan no skrejriteņu lietājiem, gan velosipēdistiem. Bet redzu, ka tikpat apdraudēti ir autobraucēji. Man bieži aizraujas elpa, kad redzu kā auto bremzē riepām kaucot , kad kārtējais dullais izskrien tam priekšā.
Nauda kobtrolei un kārtības ieviešanai būtu, ja tā netiktu tērēta muļķīgām video reklāmām, par kurām samaksu saņem tie, kuri pēc tam reklāmas taisa politiķiem
Rīga ir ļoto spilgts spogulis mūsu kroplajai sabiedrībai.
Vai to var mainīt?
Latvijā 2019 nomiruši par 11 000 vairāk kā piedzimuši. Cilvēku skaitu notur iebraucēji, pamatā no vēl korumpētākām un nabadzīgākām valstīm kā Latvija. Manuprāt, viņi ne tikai neradīs nekādas pozitīvas pārmaiņas, bet tieši otrādi - samierināsies un pakļausies klusi un iecietīgi vēl sliktākām situācijām

Valstī, kurā cilvēks ir līdzeklis , nevis mērķis - šāds diskusijas saturs nav īsti aktuāls. Vai nav godīgs.
Vecos laikos teica - pilsētas gaiss dara brīvu. Un tam bija divējāda nozīme. Uz pilsētu atbēgušie dzimtcilvēki, ja gada vai vairāku gadu laikā netika noķerti, kļuva brīvi. No otras puses- pilsētās bija ,vienmēr bijis, vairāk civilizācijas, kultūras progresa.
Jautājums - vai šodienas Rīga mūs dara brīvus?

Es Barselonā divreiz aizgāju uz izcilu Ai Vei Vei izstādi - tā bija par brīvu. Visur esmu piedzīvojusi visādus brīnumus - par brīvu. Rīgā - ļoti maz. Ļoti ļoti maz salīdzinājumā ar bagāto kultūras notikumu kalendāru un cilvēku nenormāli zemo maksātspēju - precīzāk - maksātnespēju.
Nenormāli daudz laika un enerģijas pilsētā aiziet elementāru jautājumu kārtošanai, kur savas tiesības jāizcīna kā kauja karā.