Lea Fournier
pirms 3 gadiem
Diēta ir pagājušais gadsimts! Lai zaudētu svaru, jums vairs nav nepieciešams sevi izsmelt ar diētām! Es šeit lasīju par jaunu un veselīgu metodi - http://bit.ly/ketosliim es izmēģināju tik daudz lietu, visas diētas, fitnesu, labi, es varētu zaudēt 2 kg un ar šo rīku mēneša laikā zaudēju 15 kg, un es jūtos lieliski! Es iesaku visiem!ч
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
ja par politnekorektumu . Lūk, sēžu ērtā karalienes krēslā, kas novietots tieši pie milzīga loga debesskrāpī zem, kura plešas pilsēta. Ēdu zefīrus - vaniļas -svaigos, baudu skatu un apziņu , ka beidzot man ir viss - esmu šeit un tagad, milzīgā saulainā dzīvoklī virs pilsētas, man ir nauda, man ir vara, man ir cilvēki, mīlestība un zefīrs - maigs kā rietumu vējš, man ir viss,ko vēlos. Esmu gatava teikt - mirkli apstājies . Tai brīdī uzrodas pliks brūnais - iztiekti brūnais cilvēks un uzčurā virsū maniem zefīriem. Es zinu, ka viņš ir bēglis, ka es nedrikstu skaļi teikt, tāpēc klusi klusi - tikai pie sevis nosaku - nu cūka, nu. Bet skaļi uzkliedzu viņam , lai saslauka, ka citādi smirdēs - tai brīdī kāda nenormāli spēcīga roka mani izrauj no tā sēdekļa un es steidzīgi pamodos ...
Parasti es kreņķējos, ja nevaru dabūt to , ko gribu , tāpēc es trenējos negribēt to, ko nevaru dabūt - piemēram, seriālu ar jrt aktieriem. Galu galā - Keišs nekad nav bijis mans aktieris, bet Zariņas mēmo skraidīšanu un valstīšanos pa skatuvi es jau atskatījos Mielastā. Tur arī šādus tādus plikumus , kuri uz mani tomēr iespaidu neatstāja, redzēju.
Tā kā jā - tā kaut kā, gaidu īsto teātri. Keišs ļoti skaisti Spēlmanu naktī pateica , ka ilgojoties pēc mums - skatītājiem. Es to ļoti personīgi uztvēru, noticēju.
Parasti es kreņķējos, ja nevaru dabūt to , ko gribu , tāpēc es trenējos negribēt to, ko nevaru dabūt - piemēram, seriālu ar jrt aktieriem. Galu galā - Keišs nekad nav bijis mans aktieris, bet Zariņas mēmo skraidīšanu un valstīšanos pa skatuvi es jau atskatījos Mielastā. Tur arī šādus tādus plikumus , kuri uz mani tomēr iespaidu neatstāja, redzēju.
Tā kā jā - tā kaut kā, gaidu īsto teātri. Keišs ļoti skaisti Spēlmanu naktī pateica , ka ilgojoties pēc mums - skatītājiem. Es to ļoti personīgi uztvēru, noticēju.
K G
pirms 3 gadiem
Vēl var spēlēt to spēli ar "Guna Zariņa dramatiski iziet pa durvīm". Viņa, šķiet pa durvīm izgāja biežāk, nekā runāja (dodiet taču aktieriem tekstu, citādāk - ko tieši jūs no viņiem gribat izspiest? Daudznozīmīgus garus skatienus tālumā (vai datorekrānā)?Sižeta esamība arī parasti nekaitē aktierspēlei).
Vēl interesētu, kura autora rokai pieder policistes naktsvizīte "studijā" un epizode ar jūraslauvu un kūku. Episki krindžīgākie momenti. Varbut domāts kā podjobka citādi "smug" materiālam, nedaudz izsist no pompozā, selfimportant ritma, bet, nu
Vēl interesētu, kura autora rokai pieder policistes naktsvizīte "studijā" un epizode ar jūraslauvu un kūku. Episki krindžīgākie momenti. Varbut domāts kā podjobka citādi "smug" materiālam, nedaudz izsist no pompozā, selfimportant ritma, bet, nu
K G
pirms 3 gadiem
Nu, un tie plikumi. Ko neparādīja arī kādu vecāku miesiņu apenēs? Ko džeki nepaskraidīja kadrā saviem noļukušiem pupiņiem un vēderiņiem. Nē, nu, pārītis jau bija. Znotiņš pliku pakaļu sēdēja uz klavierēm pēc coitus (cik oriģināli, čells vēl pietrūka!), bet ņemot vērā, ka beibes principā ik pa brīdim pusplikas (21.gs. vēl joprojām, ja vēlies kļūt par aktrisi, nāksies būt pusplikai), kamera ilgi kavējas pie viņu pakaļām, gūžām, dekoltejām, krindžīgā un nedaudz par garu izvilktā BDSM sesijas epizode un divreiz ar bezgala garu monologu pagodinātais (par meitenēm un seksu, protams, ko gan citu?) veikala apsargs (iepretim Zariņai, kura visbiežāk iziet pa durvīm, vai staigā apkārt, klusumā, protams, bez teksta), skaidri rāda, ka materiāls ir džeku priekam.
Oliniete
pirms 3 gadiem
Neuzmanīgi skatījies! Bija arī vecāka miesiņa apenēs - Ģ.Krūmiņa dzejnieks. Tieši tāds - pusapģērbts, nodzēries, nepiemērots šim laikam, bet saglabājis savu dzejnieka nervu. Meitenes krūšturos šķiet nedabiskas? Come on, tā ir sieviešu dzīves neatņemama sastāvdaļa!
Mazliet jau realitātes tomēr vajag pat seriālā. Kas attiecas uz recenzijas autori, tad nesaprotu, kas tās par tādām mistiskām bailēm no PSRS seriāliem, kam piedēvē vecmodības, lētuma un konveijertipa aktierdarba pieskaņu. Vai tiešām te domāts ikoniskais "Ilgais ceļš kāpās?" Latvijā veidotie seriāli bija iespēja ražot vēl pāris mākslas filmu gadā papildus tradicionālajām 7. Un mūsējie nekad nav bijuši ar seju dubļos. Pārsaukt mākslas filmas par aktierfilmām bija tāda lingvistiska kaprīze, kuru nekad neesmu sapratusi. Tad jājautā Arvīdam Krievam un Sarmītei Ēlertei. Mākslas filma tomēr iezīmē zināmu kvalitāti, kamēr aktierfilma var būt da jebkas.
Mazliet jau realitātes tomēr vajag pat seriālā. Kas attiecas uz recenzijas autori, tad nesaprotu, kas tās par tādām mistiskām bailēm no PSRS seriāliem, kam piedēvē vecmodības, lētuma un konveijertipa aktierdarba pieskaņu. Vai tiešām te domāts ikoniskais "Ilgais ceļš kāpās?" Latvijā veidotie seriāli bija iespēja ražot vēl pāris mākslas filmu gadā papildus tradicionālajām 7. Un mūsējie nekad nav bijuši ar seju dubļos. Pārsaukt mākslas filmas par aktierfilmām bija tāda lingvistiska kaprīze, kuru nekad neesmu sapratusi. Tad jājautā Arvīdam Krievam un Sarmītei Ēlertei. Mākslas filma tomēr iezīmē zināmu kvalitāti, kamēr aktierfilma var būt da jebkas.
Armisande Lase
pirms 3 gadiem
Drīzāk krindžīgi ir cilvēka kailumu aprakstīt ar jūsu lietotajiem epitetiem.
K G
pirms 3 gadiem
Man, atšķirībā no Hermaņa, kam stāv tikai uz jaunu meitu garajām kājām un plakanajiem vēderiem, nav pilnīgi nekādu pretenziju, aiztures vai nepatikas pret dažādu tipu, vecumu un saglabātības stāvokļu cilvēkmiesām. Whip Them out, boys, make momma happy!
K G
pirms 3 gadiem
Tur ir daudzas lietas labas, bet daļu no tām varēja paspiest vēl vairāk un labāk. Piemēram, policistu pārītis, tāds austrumniecisks "citas kultūras" mistery&magic, viedais sensejs un viņa mācekle. Bet nenotur, pusceļā izčākst un beigās vispār pazūd.
Runājošās galvas. Katrā kadrā pa divi, pa divi, viens pret otru, un runā, un runā. Šis, lūk, manuprāt ir režisora fēleris, jo nezina elementāru tehniku, kadra uzbūves un dinamikas principus. Tā teikt "kino valodu", ar kuru jāstrādā līdzās runātajam tekstam.
SPOLER ALERT
Un noslēgums? Neproporcionāls visa materiāla buildupam; kā recenzijā saka - show, don't tell. Sajūta, ka spēlēt var mūžīgi un beigās visiem vajadzētu aiziet tālēs kā 9 1/2, bet, nu, skatītājam tas būtu antiklimaktiski, tamdēļ vārdiski uz pirkstiem jāparāda, kas tas bija.
Skaņa. Kkas nav līdz galam atrisināts ar ieskaņošanu un apskaņošanu.
Toties ir virkne vizuālu atradumu - gan filmētāja/montētāja acs, gan pēkšņas nianses, kuras ir pamanītas un izmantotas (nevis neizmantotas). Kamera un vizualitāte.
Kā arī BEIDZOT kaut kas, kas, jā, ir par mūsdienām. Iespēja redzēt sevi "no malas", tas taču ir interesanti. Tamdēļ vien atpogāju maciņu. Bet nākamreiz ieteiktu autoram nebūt lepnam un tomēr bišķ pamācīties tehniku
Runājošās galvas. Katrā kadrā pa divi, pa divi, viens pret otru, un runā, un runā. Šis, lūk, manuprāt ir režisora fēleris, jo nezina elementāru tehniku, kadra uzbūves un dinamikas principus. Tā teikt "kino valodu", ar kuru jāstrādā līdzās runātajam tekstam.
SPOLER ALERT
Un noslēgums? Neproporcionāls visa materiāla buildupam; kā recenzijā saka - show, don't tell. Sajūta, ka spēlēt var mūžīgi un beigās visiem vajadzētu aiziet tālēs kā 9 1/2, bet, nu, skatītājam tas būtu antiklimaktiski, tamdēļ vārdiski uz pirkstiem jāparāda, kas tas bija.
Skaņa. Kkas nav līdz galam atrisināts ar ieskaņošanu un apskaņošanu.
Toties ir virkne vizuālu atradumu - gan filmētāja/montētāja acs, gan pēkšņas nianses, kuras ir pamanītas un izmantotas (nevis neizmantotas). Kamera un vizualitāte.
Kā arī BEIDZOT kaut kas, kas, jā, ir par mūsdienām. Iespēja redzēt sevi "no malas", tas taču ir interesanti. Tamdēļ vien atpogāju maciņu. Bet nākamreiz ieteiktu autoram nebūt lepnam un tomēr bišķ pamācīties tehniku
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" iekļauta Kannu konkursa programmā
Režisora Ginta Zilbaloža jaunā animācijas filma "Straume" atlasīta 77. Kannu kinofestivāla konkursa programmā "Īpašais skatiens", kļūstot par pirmo Latvijas pilnmetrāžas animācijas filmu, kas iekļauta Kannu festivāla konkursā.
Kino
08.12.2020
8
Te kādreiz bija teātris