Subjektīvas pārdomas par operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumu

laikam būs jāiet un pašai jāskatās -
Manā sapratnē - nu labi - godīgi atzīšos - pēc Ziedoņa ieteikuma - šī ir simbolisma luga ar dziļu dziļiem zemtekstiem

Pēc autores un IR-ā Tišheizeres aprakstītā , man jau ir izveidojies priekšstats, ka uz skatuves ir par daudz košuma un par maz skaidras domas jeb idejas

''Par operu atkal ieinteresējos tikai tad, kad Andrejs Žagars uzveda "Mcenskas apriņķa lēdiju Makbetu", kas bija izrāde šī vārda vislabākajā nozīmē – ar notikumus caurvijošu režisora domu, ar solistiem, kas ne tikai labi dziedāja, bet savā tēlojumā neatpalika no dramatiskā teātra aktieriem.'' - interesanti, jo man savukārt , tieši nepatika un traucēja tie plikumi un tā dzimumaktu ...hm ... kā lai nosauc - imitācija? Zvēru, ka nemeloju, ka daudzi cēlās un gāja prom. Vienā brīdī es arī gribēju celties un iet, bet tad padomāju, ka naudu tomēr samaksāju.
Tāpat kā literatūrā, tā arī izrādēs mīlēšanās , jeb nu labi - seksa ainas ir tādi pārbaudes akmeņi, no kuriem tomēr vēlams izvairīties. Nepatika man izrāde Mcenskas ....

Video mākslinieks un gaismu mākslinieks- vai tiesām viens un tas pats?
Manuprāt, Radzobes kundzei vajadzētu atvainoties video māksliniekam -8 un gaismu māksliniekam Oskaram Pauliņam.
Ir mazliet pārsteidzoši, kā cilvēks kurš ir teātra kritiķis, teātra zinātnieks, Teātra un kino katedras vadītājs, vairākus gadus bijis Spēlmaņu nakts žūrijas loceklis, profesionālis, kurš piedalās lemšanā par gada gaismu mākslinieka un gada video mākslinieka titulu, neatšķir video projekciju no prožektora gaismas un var uzrakstīt, ka:
“.. gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš uz aizvērta priekškara kā ekrāna sarīkojis draudošu un vienlaikus savā monumentalitātē aizraujošu ugunsgrēka skatu: no dūmainas miglas izlokās vareni liesmu kūļi; it kā vēja nesti tie tiecas augšup, bet tiem seko jauns uguns vilnis.”
Iespējams, Latvijas teātrim vērtīgāk būtu bijis nevis tikt vaļā no Džilindžera, bet tikt pie svaigas kritiķu paaudzes.