Sektas un traģiskā reliģija. 2. daļa. Kāpēc cilvēki iesaistās?

pasauss tas rakstiņš

Nezinu, vai rakstam būs turpinājumi, bet pagaidām viss par teoriju un pagājušo gs., taču vienalga - paldies par rakstu, jo problēma tik aug, bet skaidrojumu nav. Jelgavas gadījums sabiedrības interesi uzjundījis un satraucis. "Pret" sektām Latvijā darbojas org-a Antisekt, taču nezin kāpēc šķiet, ka šī org-a vairāk orientēta uz ne-latviešu vidi. Savtīgas intereses dēļ dažas sektas apstaigāju (viena "rakstu darba" dēļ, gaidu to februārī iznākam). Kā izskatās? O, mums ir sektas daudzām gaumēm. Pie vieniem sanāca 40-50, viss tā ģimeniski šķita, pīrādziņu smarža un tējiņa, ik pa laikam sadodas rokās, iet pulkā, līderis zina visu vārdus nosaukt (un kuram gan nepatīk dzirdēt savu vārdu), neviens ziedojumus ciemiņiem neprasa (tos savāc citā reizē), tik kontaktus gan grib zināt, noprotams, ka ir norunāts, kas uzrunās, ko runās. Labi pārdomāts fons: mūzika, diezgan lipīgas dziesmas, smuki ziedi, siltas gaismas. Kontingents: vidējais latvietis: ģimenes ar bērniem, pensionāri ir, bet viņi nav vairākums, ir jauni cilvēki, kas prasītos pantus sameklē planšetniekā. Pie otriem vairāk krievvalodīgo, kopā ap 50-60, viss ļoti korekti un zolīdi, smukas telpas, smuki ziedi, daudz gaismas, atmosfēra svinīga, vīrieši uzvalkos, sievietes smaržo cēli. Ģimenes, vieninieki, jauni, veci, vidēji. Līdera runā bija pāris svešvārdu, tā kā to nozīmi zināju, tad man tā runa šķita diezgan laba. Ziedojumus neprasīja, kontaktus prasīja, ļoti piedāvājās nākt ciemos, viss bija uzmanīts, bet neuzkrītoši - katram jaunatnācējam "pieslēdzās" tikai pāris cilvēku. Viss pašcienīgi, ar pīrādziņiem nopirkt netaisās. Visas "lasāmās grāmatas" digitālā veidā - telefonā vai planšetniekā, arī pavisam veciem ļaudīm. Pie trešiem - dziedināšanas dievkalpojums. Šo vēsture no divtūkstošo sākuma, ņēmuši, kas palicis pāri citiem, kas jauns pieaudzis: jaunieši un jauni cilvēki, veco pamaz. Uzsvars uz dziedināšanos no atkarībām - no turienes tie jaunie cilvēki, jaunie vīrieši. Šie visu traktē vienkārši un patīkami: ir Dievs, kas vēl labu, ir Vells, kas visu maitā, Dievs grib, lai viss iet labi, lai Tu esi smuks/a, vesels/a, bagāts/a. Tā kā šis bija viesizrādes (vietējā draudze ir, bet neliela), tad uzsvars uz ziedojumiem skaidrs, vairākkārtējs. Šeit vislielākā uzmanīšana jaunatnācējiem, uzkrītošāka - tādas svarīgas, bargas sievietes staigāja gar rindām ar ļoti nopietnām grimasēm, uzreiz bija skaidrs, cik nozīmīga ir viņu sūtība. Kontaktus prasīja, blociņš gatavībā, bija arī pīrādziņi. Lai mani viņi atvaino, bet šķita, ka esmu pie nelaimīgiem un nabagiem ļaužiem, tā tas viss izskatījās i pēc sejām, i pēc drēbēm, i visa pārējā (to es ne par līderiem). Šie bija vislatviskākie un visvienkāršākie, visvairāk gatavie pieņemt visu, ko saka, tā teikt, ziedo, tev taps atdots. Ar rakstiem te nekrāmējās, piesauca gan. Skumji.
Pie trešiem vēroju vienu meiteni, bija atskrējusi lielveikala formā. Viņa bija tik gatava... Piegāja pie viena runas vīra, līdzko viņu uzrunāja, tā sāka plūst asaras, kaut ko viņa tam cilvēkam pie auss aumaļām stāstīja. Secinājums: visā lielajā lielveikala kolektīvā šai meitenei nav kam uzticēt savu bēdu, ne draudzenēm, ne tuviniekiem, ne kam. Viņai nav kam izstāstīt, bet vajag, tāpēc viņa atnāca uz sektu.
Jā, mums ir sektas visām gaumēm.

Paldies, ļoti noderīgi un interesanti. Var ticēt jebkam un jebkādā veidā, tikai tiklīdz sajūtama kaut mazākā "smadzeņu čakarēšana", jāiet prom neatskatoties.