Šausmināšanās kā metode un vienlaikus mērķis

Pēc rūpīgas izlasīšanas autoram piekrist nevaru.
Esmu strādājusi VARAM Klimata pārmaiņu departamentā 7 mēnešus, 6 mēnešus pavadījusi Vācijā saistībā ar universitāti un pielāgošanos klimata pārmiņām pilsētā. Nu vadu nevalstisku organizāciju, veltītu pētījumu izstrādei klimata pārmaiņu jomā.
1. Ekoloģija jeb nu jau politiskā ekoloģija, kā pierādījis ievērojamākais franču sociālais zinātnieks Bruno Latour (skat. Politics of Nature: How to Bring Sciences into Democracy), ir mācība par cilvēku - ārpuscilvēku asociācijām (to materiālā un simboliskā izteiksmē), nevis individualitātes tehnokrātiska piemērošana kolektīvam (visu nesauc par grupu). Kolektīva nāve ekoloģiskā nozīmē ir jautājums par nāves apstākļu raksturojumu, drošticamību un politisko atbildību (skandāla publiska interpretācija bez ziņu efekta). Ekoloģija ir tīkls darbībā.
2. Parīzes konference sūta ziņu Latvijai - atbrīvojies no reliģiozitātes, kad runa ir par neatkarību!! Pārtrauc piesaukt kolektīvu šausmu afektu un tādejādi novērst domu no racionalitātes, kad lieta ir praktiska.
3. Ja žurnālists vēlas rast cēloņskaidrojumu novērotām emocijām, viņš aptaujā (dod autorizējamu vārdu!) cilvēkus, pie kuriem tās fiksējis (grib piestriprināt). Vai arī sāk godīgi darboties ETOLOĢIJAS jomā. Psihiatriju patapināti nolīgt nebūtu vairs vēlams.
3. Parīzes konference ir daudz konferenču turpinājums. Jādomā, ka šoreiz nozīmīgais ir nevis Obamas paradīšanās, bet gan tas lokalizējamais normatīvais ietvars, kas - kā sķiet lielākajai daļai cilvēku (arī M. Zanderam) - funkcionē neredzamā vietā un neinteresantā veidā. Bet funkcionē ļoti iedarbīgi un ar varu - ekonomiski un ekoloģsiki - jau tagad. Atstājot daudzus sabiedrības locekļus bez balstiesībām reprezentatīvā taisnības reprodukciju iekārtā.
4. Plānošanas dokumentos, kas tapuši ES, ir skaidrs subsidaritātes princips. Pārvaldības likums un pastavošā loģika. Tas attiecas tieši uz mediju atbildību par vides stāvokli valstī. Pirms globālas komentēšanas ir jāiepazīst vietēja (pilsoņa tiesību tiešais rīcības lauks) situācija konkrētā jomā.
5. Energie wende nevajazētu steigties atmaskot! KĀPĒC MŪSU ŽURNĀLISTI VĒLAS VISU IZĢĒRBT? Ap šo terminu jau nopietnu laika periodu ir tapis jauns un demokratizējošs varas diskurss. Ir ļoti iedarbīgi. Ja to papēta Vācijas pilsētā uz vietas, atmest vairs negribētos. Jēdziena bagātība ir jāpublisko mūsu reģionā. Lūdzu teorētiskām atsaucēm izmantot mūsdienīgus akadēmsiki atzītus domātājus - piemēram Vācijas pēcizaugsmes ekonomikas un enerģijas maiņas socioloģijas populāro zvaigzni profesoru Harald Welzer. Vai arī iepazīties ar grāmatas "Ekoloģijas ēra" saturu Gētes institūtā Rīģa (http://www.kritisch-lesen.de/rezension/reine-geschichte-der-okologie) .
6. Pieņemot, ka politiku vada cīņa par resursu sadalījumu, ir skaidrs, ka ierēdņi var pēc pārliecības nedarboties personas interesēs. Bet grūtāk ir ar žurnālistiem, kas ierēdņus mēdz kritizēt.
7. Savukārt man ir pārliecība, ka tiekam ekonomiski aplaupīti, ja steidzoties piegādāt tulkojumu (radīt apmaiņas vērtību ar publicitātes potenciālu), tiek nozagti kultūras izteiksmes līdzekļi. Kā Vācijā veikalus es negribu, bet kolektīvā darba devumu nenoniecinošos jēdzienus skaidri spēt salasīt, dalīt un attīstīt gan.

Šis ir pirmais rīts, kad Satori iepriecina nepastarpināti - beidzot gudra cilvēka raksts par klimatu un klāt ir attēls, uz kura var novietot domājošu skatienu bez novēršanās. Ekoloģiski svētki.

Cilvēks aizvēra acis un iztēlojās kā rūpnīcas un auto izpūtēji Zemei ieviesa klimata pārmaiņas. Miljoniem gadu saule un kosmiskais starojums bija galvenie klimata veidotāji, bet mūsdienās klimata pārmaiņas turpmāk ir cilvēka atbildība un kompetence. Racionāli!
Svarīgs rīks klimata veidošanā ir "klimata pārmaiņu" nodoklis. Tas spēj mainīt okeānu straumes, veidot mākoņus kur tos vajag visvairāk un nest siltumu, vietās kur auksti! Lai dzīvo oglekļa dioksīds!