30.09.2019

Sarkanais, zaļais un rozā patriotisms

Bet man šķiet, ka visa tā patriotisma dalīšana paveidos, pareizajos un nepareizajos patriotismos ir nevajadzīga. Vienreiz izlasīju ļoti kodolīgu Bernarda Šova teicienu par patriotismu un tas man šķita pietiekami izsmeļošs, lai nevajadzētu vēl kaut ko skaidrot. "Patriotisms ir uzskats, ka šī zeme ir vislabākā, jo tu te esi dzimis". Tātad viss sākas ar pašvērtējumu. Viss pārējais ir vārdi uzmanības pievēršanai un diskusijas uzturēšanai.

ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija

Mēs tikāmies ar mākslas zinātnieci Santu Hiršu, lai parunātu par kritikas ikdienu, nozīmi, problēmām un labas mākslas kritērijiem.

Vents Vīnbergs

Rūgts komentārs par esošo stāvokli (mans un varbūt arī režisora)

Nastavševs, šķiet, zina, ka viņa "izrāde" pie skatītāja nonāks arī apdauzītā viedtālrunī ar apšaubāmu skaņu. Viņa iestudējums man pirmām kārtām ir komentārs par tādu situāciju, kādā tam steidzami nācās tapt.

Jurim

Kolēģu un draugu atmiņas dzejnieka Jura Kronberga piemiņai.

Matīss Groskaufmanis

Koncertzāles rēgs nākotnes iespēju matricā

Ziņa par akustiskās koncertzāles novietnes atrašanu bija negaidīta. Īpaši tādēļ, ka vēl pirms pāris mēnešiem kultūras ministrs Nauris Puntulis solīja, ka "neviens lēmums saistībā ar koncertzāli Rīgā netiks pieņemts aiz slēgtām durvīm".

Raimonds Ķirķis

Cilvēces elpa. Epus un tā tulkojums

Latviešu valodā samērā īsā laika posmā publicēti triju epu tulkojumi – "Eposs par Gilgamešu", "Dziesma par manu Sidu" un "Kalevdēls". Tas sniedz pamatu runāt par šo darbu nozīmi mūsdienu lasītājam.

Māris Zanders

Kremlis turpina pašizolēties

Lai gan iznākums balsojumam par izmaiņām Krievijas Konstitūcijā bija paredzams, dažas atziņas šis process radīja.

Artis Svece

Divas piezīmes par politkorektumu

Tie, kuri politkorektumā saskata sākumu domāšanas aizliegumam, bieži vien piemirst, ka ierobežojumi par to, ko drīkst vai nedrīkst teikt, pastāv jau tagad.

Gundega Laiviņa

Pieaugšana ar teātri

Deviņdesmitajos es šajā zālē viesojos regulāri, bet manas pirmās atmiņas par to saistās ar laiku, kad man bija kādi četri pieci gadi. Rūtainu kleitu mugurā un zilo vizbulīšu pušķīti rokās es pārbijusies virzos gar tumši brūno sienu uz skatuves pusi, lai pēc Jaunatnes teātra izrādes "Sofijas nolaupīšana" iedotu puķes Gunta Skrastiņa spēlētajam lauvam.

Valda Čakare

Godīgā meitene Stricka villas pagalmā

Lāksonenas pasaulē viss šķiet esam vienā vērtē – priekšmeti, cilvēki, daba, puķes, tīrumi un mājlopi. Ko ar šo spilgto un izteiksmē skaudri tiešo parādību var iesākt izlikšanās māksla – teātris?

Elmārs Seņkovs

Kirilam

Cilvēki priecīgi gavilēja, bet tas nemaina faktu, ka tiesas lēmums atzīt visus par vainīgiem ir absurds. Vai šiem cilvēkiem un viņu atbalstītājiem jābūt pateicīgiem par šādu "apžēlošanu"? Vai mums jāpateicas par netaisnīgu spriedumu tiesai, kurai vajadzētu taisnīgi aizstāvēt cilvēkus?

Šajā dienā pirms 100 gadiem

30.09.2019

1

Sarkanais, zaļais un rozā patriotisms

jurniece

pirms 9 mēnešiem

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija

Vents Vīnbergs