Arno Marnics
pirms 6 gadiem
Ir daudz dažādu neskaidru lietu, kas ietekmē bez tā vāji saskatāmo kuktūras kopainu. Koncentrēšanās uz atsevišķiem jautājumiem rada tikai to kaut kādu risinājumu, bet noteikti ne kopsakarībās ar citiem jautājumiem. Piemēram, šobrīd galvenā aktualitāte ir Valsts budžeta aizsardzības finansējuma palielinājums līdz 2%. Tas nozīmē tikai vienu - citās nozarēs finansējuma samazināšanu. Līdz ar to, nākamo gadu jautājums ir tikai un vienīgi par ieņēmumu iespējamo pieaugumu nodokļos un esošā finansējuma racionālu izlietojumu. Šis racionālais izlietojums ir pats sāpīgākais jautājums. Latvijā nav mērķtiecīgas kultūrpolitikas kuras ietvaros tiktu risināti šie atsevišķie jautājumi. Paralēli tam, ir vāja izpratne par kultūras nozares un radošo industriju attiecībām. Notiek regulāra to sajaukšana un spekulācija uz tā rēķina. Piemēram, Laikmetīgas mākslas muzejs, kas bez šaubām vajadzīgs, nebūs radošā industrija pats par sevi, bet tikai gudri plānojot, var būt par platformu tām. Tas nozīmē, tā būs kārtējā budžeta iestāde ar izdevumu pozīciju KM budžetā. Tieši šis aspekts, izpratnes trūkums par radošo industriju lomu kuktūras nozarē, traucē izprast radošās personas statusu. Tāds nav vajadzīgs radošās industrijas pārstāvjiem, bet gan kultūras kodola nozaru vērtību radītājiem. Šeit arī ir atbilde uz to "vai operators ir radoša persona?". Operatoram vajadzīgs Radošās personas likums ne tikai sociālajām garantijām, bet lai viņš nebūtu spiests pārorientēties uz reklāmas uzņēmējdarbību no kino industrijas. Tā ir viena no lielākajām problēmām - bezjēdzīga darbība. Kamēr nebūs skaidrība par katra elementa strukturālu nepieciešamību kultūrpolitikā, tikmēr mēģinājumi kaut ko mainīt būs bez panākumiem. Šeit atrodas arī finansējuma modelis un arī esošās likumdošanas uzraudzības funkcionēšana utt.. Jāsaka, ka resursi ir atrodami arī šā brīža situācijas ietvaros, bet tie jāspēj saskatīt. Tas ir atkal stāsts par kopsakarībām.

J.Vādons
pirms 6 gadiem
Likumā "radošas personas" jēdziens gan nebūtu lietojams. Cilvēkus, kas operē, mēs nesaucam par operējošām personām, bet par ķirurgiem. Tāpēc arī likumam jābūt par māksliniekiem (plašā nozīmē jeb definīcijā), jo runa nav par radošumu, bet par profesionālu, noteiktiem kritērijiem atbilstošu nodarbi.

J.Vādons
pirms 6 gadiem
tad pēc analoģijas mākslinieki būtu mākslas personas (jo nav ārstējošās, bet ārstniecības personas). tik un tā palieku pie "mākslinieks". katrā ziņā ne jau "radoša persona".
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!