ko_neko
pirms 5 gadiem
varbūt raksta autore mēģina iestāstīt, ka indivīdu psihes, pat domāšana vispār viena no otras neatšķiras, kā pie mums pilsētiņā saka: "visi domā vienādi, tikai citi izliekas un melo, bet es vienīgais saku patiesību"? Nu, tas būtu pārlieku "revolucionārs" apgalvojums.
kas tad mūs interesē? pēc ģīmja cilvēki ir iekārtoti vēl līdzīgāki, pēc sociālās struktūras piederības vēl līdzīgāki, ideoloģiskajās kamerās ieslodzītie vispār mēdz būt teju vai vienādi, kā vienas olšūnas dvīņi, ja nav apziņas pētījumu, tikai apgalvojumi, kā pareizi dzīvot atbilstoši "savai struktūrai"...
hmm
tad jau ieraudzīt cilvēku uz skatuves nemaz nevar būt nebūt garlaicīgi.
Kaija Lielā
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Oskars Jansons
0Elviss – interesantāks nekā Lurmens
Redzot Elvisu tādu, kādu mēs viņu parasti iedomājamies, – zeltaini baltajā tērpā, orķestra pavadījumā dziedot "Viva, Las Vegas", man gribējās ritināt filmu atpakaļ uz sākumu. Šis bija tas gadījums, kad īstā dzīve bez Lurmena stilizācijas man šķiet interesantāka par izdomu

Agra Lieģe-Doležko
5Es pietiekami ilgi esmu bijusi sieviete
Lando līdz nebināras personas statusam nonāca ilgstošas pašrefleksijas ceļā. Lando ir trīs bērni, tāpēc par eksistenci ārpus dzimumu binaritātes runājam arī mātišķības kontekstā – par abortu, ķirurģisko sterilizāciju un par to, cik dažādas var būt laimīgas ģimenes.

Anna Auziņa
1Kā un kāpēc es lasu bērnam
Visvajadzīgākās bērniem ir grāmatas, kurās fantāzija savijas ar ikdienišķo, nonākot pie absolūti negaidītiem pavērsieniem, un par kurām man pēc tam sev jājautā – pag, kas tas bija? Tās atbilst maza bērna iekšējai pasaulei, kurā realitāte nav nošķirta no iztēles.

Recenzija
15.05.2014
2
Par operām un dzīves jēgu