Par dzīvību vai pret sievietēm?

Ideja, ka bērni ir kaut kāds svētums, vispār ir relatīvi jauna. Bībelē ir papilnam scēnas, kurās bērni tiek apkauti, visādos veidos slaktēti, ieskaitot gadījumus, kad tas notiek pēc paša Dieva ieteikuma. Bada laikos bērni tiek apēsti pirmie- jo nav jau grūtību sataisīt jaunus, kad laiki uzlabosies. Arī mūsdienās, ar visām embriju tiesību cīņām, jau dzimušie, bet kaut kādu iemeslu dēļ nevēlamie bērni dzīvo ciešanās- novārtā pamesti pie vecākiem vai bērnunamos. Svēti viņi ir tikai tad, kad neeksistē- embrijiem var piedēvēt visu ko, jo embriji nevar izteikt viedokli. Viņu vārdā var runāt mācītāji un deputāti, un visi, kam sagribas.
Varbūt katram, kurs izsakās pret abortiem, uzlikt par pienākumu adoptēt vismaz vienu pamestu bērnu?

Tomēr žēl bērnus, kuri kaut arī varētu dzīvot, kļūst par savu stulbo vecāku pašcieņas upuriem (izņemot, protams, izvarošanas gadījumus, bet arī tad bērnus ir žēl). Bet tā un tā, aborts nav jau tikai sievietes lēmums, jo īpaši, ja vīrs to piespiež izdarīt.

Īsti nesaprotu, par ko ir sašutums? Par vienu organizāciju un tās idejām vai par visiem, kas nosoda abortus? Vai par vīriešiem? Manuprāt, te viss sajaukts vienā putrā. Piekrītu, ka par dzimumattiecībām jauniešiem jāstāsta pirms viņi sasniedz dzimumbriedumu. Piekrītu, ka vīrietim būtu jābūt vienlīdz atbildīgam gan par bērna ieņemšanu, gan par tā saglabāšanu vai aborta veikšanu. Bet... Un te mēs atduramies pret faktu, aiz kura sākas sieviešu un vīriešu nevienlīdzība a priori. Ieņemtais bērns atradīsies sievietes, ne vīrieša ķermenī, iznēsājot, dzemdējot vai nogalinot to tiešā veidā tiek traumēts sievietes, ne vīrieša ķermenis. Tāpēc sievietei(meitenei) pirms viņa piekrīt dzimumattiecībām, jāsaprot, ka ,lai vīrietis neizvairītos no atbildības, par to pirmām kārtām vienalga būs jāparūpējas viņai pašai. Vismaz viena no šīm darbībām jāveic sievietei nepaļaujoties uz vīrieti 1. ja nav pārliecināta par vīrieša goda prātu vai ielaižas vienas reizes sakaros, pašai parūpēties par aizsardzības līdzekļiem, 2. nesaistīties šādos sakaros ar pavisam nezināmiem, kurus pēc tam elementāri nevarēs atrast, lai sauktu pie atbildības, 3. lai vīrietis varētu būt līdzatbildīgs, viņam vismaz ir jāzina, ka sieviete palikusi stāvoklī. Ja sieviete(meitene) abortu veic pa kluso, viņa pati atbrīvo vīrieti no atbildības. Tēma par abortu izvarošanas vai slimības(sievietes vai bērna) gadījumā vispār ir atsevišķs jautājums. Manuprāt, abortu tēma ir pārāk daudzpusīga, lai par to spriestu viennozīmīgi vai no nosodījuma, vai atbalsta puses.