Oda maniem īpašajiem draugiem

Man ir tāda puķe - muižniece. Nozagu viņu Vilces muižā. Negribēja manā strdnieku dzīvoklī ieaugt,bet kad ar likteni samierinājās,tad nu tagad - tāda skaistule,ka skatu nevaru atvairīt. Un tāda gražīga. Jālaista bieži,bet maziem maziem malciņiem.
Pirmo monsteru nozagu Gārsenes muižā. Bet neieauga. Laikam dikti liels aizcainojums uz mani bija. Tad otro noskatīju Durbes muižā,bet tur iesaistīju uzraudzi,kura līdzdarbojās zagšanā un tagad Durbes fon Reķu monstera aug zaļus viļņus griezdama. Kā traka. Grib mani izēst no istabas.
Tad man ir transseksuālie sukulenti - vairāku paaudžu. Eksistences tiesības atjaunoja eņģeļspārns. Bet labi ar to nebūs - aug kā traks un mums citiem nebūs kur palikt, bet spārnus apgriezt - roka neceļas.
Nu mājas svētības un hlorofili.līdakastes un
naudas koki man kā fons uz kā izcelties . Noriskēju un nopirku jaunu papardi. Gaiss par sausu mums abām. Mēģināsim mitrināt viena otru atbalstot