Mūsējās

Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka Ždanoka

Es tomēr atkārtošos. Sieviešu īpaša izcelšana, manuprāt, neveicina to vienlīdzību, bet tieši pretēji. Bez tam ir bīstamība iekrist citā grāvī. Vēl pavisam nesen šausminājāmies par pad. laiku vienlīdzību, kad sievietēm skaitījās prestiži(varonīgi) būt traktoristēm, dzelzceļa sliežu licējām , veikt citus vīriešu darbus. Un štrunts ar bērniem un ģimeni, tās ir mietpilsoniskas muļķības. Ja sieviete tieksmē pēc vienlīdzības ar vīrieti pārvēršas par vīrieti(izkopj vīrišķīgās īpašības un ģimeni noliek otrā plānā), manuprāt tāda vienlīdzība nav īsti jēdzīga. Kaut kur lasīju domu , kurai pilnībā piekrītu, ka varonība ir nenormāls stāvoklis. Ja kādam ir jāizrāda varonība, tas nozīmē, kāds cits ir slikti veicis savu darbu.

PALDIES par šo rakstu! Ļoti patika mazie stāstiņi.

Kas pamato uzskatu, ka sieviešu tiesību atzīšana balstījās tieši sabiedrības izglītotībā? Māc zināmas šaubas, ka 19.gs. beigās/20.gs. sākumā masām Latvijas iedzīvotāju bija brīvi pieejama laba izglītība. Kļūdos?