Emija Grigorjeva
pirms 4 gadiem
mēs jau sen to bijām pelnījuši es un arī tu
debess manā piena upes vairāk neko nezinu

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Tā vien šķiet, ka viens no mūsdienu Latvijas teātra virzieniem ir režisoru vēlme uz skatuves "terapeitizēt" savas dvēseles traumas. Vai tā ir māksla? Priekš tiem, kam ir līdzīgas traumas, varbūt.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Ja režisoru vēlme būtu tikai terapeitizēt savas dvēseles traumas, tad, atsaucoties uz šo rakstu, kuru komentējam, minēto izrādi sievietes neskatītos :) Cita lieta, ka režisoram jāiestudē izrādes par tēmām, kas pašu uztrauc, citādi sanāk tikai repertuāra vienības, par kurām nereti rodas jautājums, priekš kam? Mākslas darbā jābūt kaut kādai sinerģijai vai domai ar turpinājumu, par ko vēlamies diskutēt vai saprast, kāpēc tā mūs ir  ieinteresējusi.

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
c: "Ja režisoru vēlme būtu tikai terapeitizēt savas dvēseles traumas, tad, atsaucoties uz šo rakstu, kuru komentējam, minēto izrādi sievietes neskatītos :)" - no kurienes šāds apgalvojums?

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Izlasiet rakstā par režisora attieksmi pret sievietēm savās izrādēs kā marginalizētiem un trivializētiem tēliem. 

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Nu ja! Un tad daļai sieviešu izrādē būs pašsaprotami saņemt apstiprinājumu savam iekšējam upurim, savukārt cita daļa gūs apstiprinājumu feminisma pozīcijai un lozungam: "Mēs tādas neesam!" Viņas to skatīsies, un kā vēl! Atkal jau - viss ir pakārtots atbilstoši iegūtajām dvēseles traumām.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Šaubīgi vai ir tikai divi iespējamie varianti :) Es Nastavševa izrādes skatos tāpēc, ka apbrīnoju viņu kā režisoru un skatos viņa izrādes kā mākslas darbus, bez nekāda sakara ar iekšējiem upuriem vai feminismu.

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Gan jau, ka variantu ir daudz. Lai labs vakars!

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Nu ja - to arī vajadzēja pierādīt, ka izrādes var iestudēt un / vai skatīties arī bez dvēseles traumām :)

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Protams, ka var. Manas pārdomas ir par to, kāpēc pēdējā laikā - ieskaitot šo gadījumu - to dara arvien mazāk.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Vajag dzīvot līdzi laikam, kungs, Tagad pati dzīve ir māksla un būtībā visi ir režisori, visi ir dzjenieki un mūziķi un fotogrāfi un modeļo un influenceri utt. Jābūt ne tik daudz talantīgam, cik spējīgam panākt, ka Tavu mākslu vajag, ka tā patīk, aizrauj utt. Ja tāds princips valdītu arī Latvijā, ne tikai brīvā pasaulē, tad šitādi jautājumi kā jums nebūtu.

Mani mulsina cita lieta - lūk, KSerebreņņikovs cīnās par brīvību, par savu un kā saka, visu cilvēku brīvību, bet to skatīties iet arī bijušie čekas cilvēki, kuri var teikt mums to brīvību nozaguši - lūk, tas mani mulsina. Nē nu es saprotu, ka viss plūst, viss mainās - tāda ir daba un tomēr .... man jau sen tieši tāpēc ir zudis, nē nu atkal nepareizi rakstu, tieši tāpēc man nekad nav īsti radies ticamības moments Serebrenņikovam. Man patiesība ir detaļās un tā ir tāda detaļa - ziniet, kā krimiķos - slepkavnieks jau cietumā un izmeklētājs pēkšņi ierauga kādu zīmīgu detaļu un saprot, ka ne tas iesēdināts....

Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Kā mākslas uzdevumu saskatu kaut ko citu, bet, nu, katram savs. Nestrīdēšos.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Par to nemaz nav iespējams strīdēties.
Man māksla palīdz saprast un priecāties, protams, arī skumst un īgņoties .
Es daudz lasīju pēdējā laikā, ko Džemma Skulme teikusi - viņa vispār skaisti pateica - ka māksla ir tāda pati dzīves sastāvdaļa kā viss cits - cilvēki, koki, dzīvnieka - citiem vārdiem - ka māksla ir dzīve - jā nu labi -

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Nastavševs pats atzina, ka ir cilvēki, kas gaida viņa izrādes. Tāpēc priecē viņa atkalatgriešanās kā ĢIT, tā arī RKT. Uz pirmizrādi neaizgāju tikai tāpēc vien, ka prognozēju, ka būs gan televīzija, gan žurnālisti. 
Tāpat kā par grāmatu nespriež pēc vāka noformējuma, arī izrāžu virsējais slānis ir aizsargs kaut kam dziļākam. Man patīk Nastavševa izrādes, jo viņam izdodas likt nonākt pie atziņām, kas savādākā (varbūt mazāk šokējošā vai ne tik drosmīgā) veidā nebūtu atklājušās. 

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Sarežģīti ar to virsējo slāni un kaut ko dziļāku. Vismaz man.
Mani pārsteidza , ka kaut kur lasīju, ka ASINS KĀZĀS skanot homoerotisks motīvs. Domādama neizdomāju, kur , kā ... bet varbūt tā jābūt , ka katrs ierauga, saklausa, saprot kaut ko savu. Nezinu. Katrā ziņā mani tik ļoti neaizrauj kāda režija, lai es saktītos izrādes par man svešām, man neinteresantām tēmām.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Tur jau tā lieta, ka vairums izrāžu nekāda dziļākā slāņa pat iecerēs nav. Vēl jo vairāk, ja tā ir klasika, bet neko jaunu nespēj pateikt, jo jebkurā profesijā, arī režisoru, ir atražotāji un ir radītāji. Par Asins kāzām arī lasīju par to motīvu - it kā jau var aizdomāties līdz tam, kur un kā, bet man tas nav svarīgi. Ja kāds ir pārņemts ar kādu domu, tad saskata to it visā. Acīmredzot es neesmu ar to pārņemta :)
Vakar skatījos Serebrenņikova Outside - vieniem tā ir izrāde par erotiku un porno, citiem par mākslu un skaistumu, tā kā... ne visi tiek pāri tam virsējam slānim pat zinot, uz kāda režisora izrādi iet

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Godīgi, nespēju ne novērtēt ,ne saprast Serebreņņikova izrādes. Viņa Raini pat uztvēru kā ņirgāšanos, bet tad pati sev nolaidu tvaiku - ar domu, galu galā - viedoklis drīkst būt katram

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Viss labi uzrkastīts, kā saka - jautājumu nav, viss skaidrs, tomēr mulsina autores lozungi - "Mēs jau sen to bijām pelnījuši ''vai piemēŗam, '' Un – jā, šī pavisam noteikti ir homoerotiskākā izrāde vismaz manis pieredzētajā Latvijas teātra ainā. To ir vērts piedzīvot, un tāpēc es nedusmojos. '' - Pat ne mulsina, bet raisa tādu kā trauksmi, ka homoerotisms pats par sevi ir kļuvis kaut kas , kas notiekti jāredz un ir vērtība pati par sevi.
Nu nezinu gan... tā kā Nastavševu absolūti neinteresē , ko un kā jūtu es un vispār visas manas kategroijas tantiņas, kāpēc lai mani interesētu , ko un kā jūt viņš un viņa homoseksuālie vīrieši ?

Kas tie mēs , kam tas obligāti jāredz ?

Man šorīt inboxā atnāca reklāma -'' AMAROK - Spilgts un traks sekss līdz 3 stundām " un nospriedu, ka nē - paldies - nu stunda, nu labi pusotra, nu labi - divas stundas traks -lai būtu , bet trīs stundas - kāpēc, priekš kam ?

Kāds tur bija tas teiciens - ne viss kas ir labs man der, ne viss, kas man der ir labs.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!