avral avral
pirms 4 gadiem
Atsaucēs pie raksta pamanīju harizmātiskā Tristama Stjuarta veģetārisma vēsturi. Tas izsauc smaidu. Ne tāpēc, ka grāmata būtu slikta, tā ir saistoša un laba, bet tāpēc, ka šajā ētiskā veģetārisma pētnieku disciplīnā, manuprāt, ir jūtams diezgan pārsteidzošs sevis apzināšanās trūkums -- tieši tajā, kā tiek izteikti spriedumi par citiem. Stjuarts izrāda tik daudz apbrīnas pret veģetāriešu biedrībām (Lielbritānijā, Francijā un citur), filozofiem veģetāriešiem utt., un arī viņam būtu bargi vārdi sakāmi par kristiešu autoritātēm -- cik daudz labāk mums te viss notiktu, ja baznīcas, jo īpaši pāvesti jēriņu ēdāji, sludinātu veģetārismu! --, bet viņš pats, veģetārisma periodam savā dzīvē sen pielicis punktu, ir mednieks un cūkkopis.
Komentārs
14.04.2020
1
Lieldienu jērs