14.01.2021

Liberālās demokrātijas ievainojamība

Lasām uzmanīgi – “…politiskais liberālisms (nejaukt ar ekonomisko liberālismu)…” tas nu tiešām ir “apslēptais humanitāro zinātņu devums” visā krāšņumā. Žēl, ka pašās beigās, varēju pat nelasīt visu rakstu.

Politiskais liberālisms bez ekonomiskā – mēģinājumi bijuši un diemžēl būs vēl, kaut rezultāti zināmi. Varam mierīgi iet sāls raktuvēs zemenes lasīt. Ar humanitārās gaismas lukturīti uz pieres.

pirms 1 gada

Ja šis raksts domāts kā ironisks vai vienkārši humoristisks, tad ir labi. Paldies, laikam uztvēru. Bet... Ja tiešām šis ir viss, ko var izspiest nopietnā veidā rakstot par "liberālo demokrātiju", nu, tad piedodiet, man nav vārdu. Man kā anti-intelektuālim, protams, grūti uztvert un saprast rakstā izklāstītās domu nianses, bet tie izteikumi, ko spēju kaut cik saprast, šķiet muļķīgi un neiztur kritiku. Kaut vai - "Tomēr vai taisnība, ka humanitārās un sociālās zinātnes labvēlīgi iespaido sabiedrību un – precīzāk – liberālo demokrātiju?" (labi, tas ir jautājums, okej, okej...). Lasot šādus rakstus, klausoties intervijas vai podkāstus, vienalga, patērējot tā saucamo "intelektuālo" saturu, rodas jautājumi - kādas valsts kontekstā, šis vispār darbojās? Latvijas? Rietumvalstu (lai ko tas arī nozīmētu)?Hmm... Kam adresēts šāds saturs? Tiem, kas to tāpat patērē ikdienā vai tomēr tiem, kuri to nekad mūžā nepatērēs?

ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Ingmārs Freimanis

Mīlēt kā dadzītim

Lasītājs visam notiekošajam seko līdzi no astoņgadīgas meitenes perspektīvas, un no šī skatpunkta arī labi redzams, cik plaša un pašpietiekama var būt bērna iekšējā pasaule un cik daudz bērnam var nozīmēt vienatnē izspēlētas un iztēlotas rotaļas.

Rūdis Bebrišs

Filozofija joprojām nav saprotama

Ja plašajā filozofijas vēsturē būtu jānosauc viens domātājs, kurš visizteiktāk iemieso brīvas un klātbūtnīgas domāšanas garu, Sokrats būtu pirmais kandidāts. Izrādi "Žažda sbitsa" varētu interpretēt kā mēģinājumu notvert kādu šīs brīvības daļu.

Agnese Lipska

Viedoklis par šķidrumu

Kaža parāda, ka jauns kinorežisors Latvijā var būt apzīmējums amatam ar regulāriem darba augļiem, turklāt niša tādam kino, kas tieši komentētu mūsu sabiedrību šodien un tagad, joprojām ir gana brīva.

Agra Lieģe-Doležko

Izvēles brīvības sindroms

Katoļu baznīcas nostāju aborta jautājumā aktualizējusi neskaitāmās nevēlamās grūtniecības, kas iestājušās Krievijas armijas karavīru veikto izvarošanu rezultātā. Zbigņeva Stankeviča izteikumi šajā kontekstā ir nežēlīgi ciniski un tendenciozi.

Māris Zanders

Pieminekļi paliek galvās

Mūsu politiķi pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā radīja siltumnīcas apstākļus Krievijas naudai, tostarp netīrajai, bet tas viss tagad vairs "neskaitās", jo šobrīd viņi ir nelokāmi par Ukrainu un, re, pielēma arī to pieminekli nojaukt. Desmitgadēm ilga pielīšana Krievijai nu ir izpirkta, apsveicu.

Valda Čakare

Vampīra vizīte provinces mazpilsētā

Neizdevās saskaitīt, vai iemeslu apciemot Kauci ir tieši desmit, kā vēsta Gata Šmita Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās izrādes nosaukums, bet vismaz viens iemesls pārsteiguma formā šo rindu autori piemeklēja jau pirmajā uzveduma minūtē.

Kultūras organizācijas aicina uz lekciju un diskusiju par kultūras lomu valsts drošībā

"Pat ja teātra izrāde vai vizuālās mākslas izstāde nav bruņuveste kareivjiem frontes līnijās, spilgti mākslas tēli var iemiesot laikmeta vērtības un kļūt par prāta vairogiem pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu."

Aiga Dzalbe

Bezgalīgi interesanti jautājumi

Nudien neticami, ka "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu" tikai šopavasar ir nokļuvis leļļu teātrī. Kad nu beidzot tas kādam ir ienācis prātā, slavenais stāsts daudziem pašsaprotami liekas kā radīts izstāstīšanai ar leļļu un masku starpniecību.

Roberts Vilsons

Vienkārši kā 1, 2, 3

Un tomēr Palomars ļoti līdzinās baložiem. Viņa knābāšana ir apcere, un pētersīļu kastes vai gazāniju vietā viņa prāts pievēršas te strazdu baru haotiskajam lidojumam Romas debesīs, te pludmalē guļošas sievietes nosauļotajām krūtīm, dažāda izmēra čību pāra problemātikai, senajai tolteku kultūrai vai izsmalcinātu sieru šķirnēm.

Rasa Jansone

Pirmā, kas pacēla akmeni

Šodien, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina, ka izvarošana ir kara tehnika. Ierocis, ko var izmantot apzināti un mērķtiecīgi, nevis prāta aptumsumā. Tomēr atzinums, ka izvarošana ir ne tikai ierocis, bet arī noziegums, par ko saņemams sods, ir samērā neseni koncepti.

Raksti

14.01.2021

2

Liberālās demokrātijas ievainojamība

Viktors Bērziņš

pirms 1 gada

pirms 1 gada