Liberālās demokrātijas ievainojamība

Lasām uzmanīgi – “…politiskais liberālisms (nejaukt ar ekonomisko liberālismu)…” tas nu tiešām ir “apslēptais humanitāro zinātņu devums” visā krāšņumā. Žēl, ka pašās beigās, varēju pat nelasīt visu rakstu.

Politiskais liberālisms bez ekonomiskā – mēģinājumi bijuši un diemžēl būs vēl, kaut rezultāti zināmi. Varam mierīgi iet sāls raktuvēs zemenes lasīt. Ar humanitārās gaismas lukturīti uz pieres.

Ja šis raksts domāts kā ironisks vai vienkārši humoristisks, tad ir labi. Paldies, laikam uztvēru. Bet... Ja tiešām šis ir viss, ko var izspiest nopietnā veidā rakstot par "liberālo demokrātiju", nu, tad piedodiet, man nav vārdu. Man kā anti-intelektuālim, protams, grūti uztvert un saprast rakstā izklāstītās domu nianses, bet tie izteikumi, ko spēju kaut cik saprast, šķiet muļķīgi un neiztur kritiku. Kaut vai - "Tomēr vai taisnība, ka humanitārās un sociālās zinātnes labvēlīgi iespaido sabiedrību un – precīzāk – liberālo demokrātiju?" (labi, tas ir jautājums, okej, okej...). Lasot šādus rakstus, klausoties intervijas vai podkāstus, vienalga, patērējot tā saucamo "intelektuālo" saturu, rodas jautājumi - kādas valsts kontekstā, šis vispār darbojās? Latvijas? Rietumvalstu (lai ko tas arī nozīmētu)?Hmm... Kam adresēts šāds saturs? Tiem, kas to tāpat patērē ikdienā vai tomēr tiem, kuri to nekad mūžā nepatērēs?