Wolfs
pirms 4 gadiem
Jā, ne vecākus, ne vecvecākus neizvēlas. Un kā justies man, politiski represētā dēlam, kad atklāju, ka man forša čoma tēvs ir bijis čekists?! Manuprāt, ar šīm lietām ir kā ar locekli - publiskās vietās un vietnēs nevilkt ārā no biksēm.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Jā, bet tam vajadzētu attiekties arī uz latviešiem, bet viņu politiski falliskais simbols ir ierakstīts Satversmē, ko nu. Komunistisku locekli nedrīkst rādīt bet okupācijas loceklis aprakstīts pamatlikumā. Problēma ir tajā apstāklī ka locekļi ir ar dažādu vītni un tāpēc labi atšķirami, ja vītne būtu vienāda (vienādi nepieņemami pieņemama) jautājums būtu atrisināts jau sen. Diemžēl šādu stāvokli var panākt tikai otrajā republikā nevis atjaunojot pirmo. Diemžēl jo tālāk jo grūtāk uz šo fenomenu balstīta visiem politiķiem izdevīga politika, jo nav jārisina smagi jautājumi un var šiverēt, ir padarīju risinājumu praktiski neiespējamu. Latviešiem lai ietu uz priekšu, represēto paštaisnums ir jāatmet, un jāatvainojas par sarkano teroru 1919., par 1920 agrāro reformu, un brauciet uz neatgriešanos1939, un tikai tad jāvērtē 1940. gada notikumi un tam sekojušais. Tie ir savstarpēji saistīti notikumi, un Kārļa Ulmaņa paraksti uz tā sauktās okupācijas laika dokumentiem ir par apliecinājumu.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Patiesībā tā republika kurai mēs svinam simtgadi izbeidzās 1934 gada 15. maijā, kā Francijas trešā republika pēc Viši režīma izveides. 1990. patiesībā nebija ko atjaunot. Valsts vara nodevīgi, neapšaubāmi ārēja spiediena rezultātā, pati sevi demontēja izdodot tikai vienu formāli Satversmei neatbilstošu lēmumu, par pievienošanos PSRS, kam bija nepieciešama tautas nobalsošana.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Patiesība ir vienkārša Latvijas valsts atjaunojās, nevis veidojās no jauna kā tas ņemot vērā padomju laika notikumus būtu loģiskāk, uz slēpta un kautrīga revanšisma pamata un tāpēc pēc definīcijas nevar būt nākotnē vērsta. Pamatā tas ir klaida organizāciju pienesums. Tas ir saprotams sentiments, kurš nests cauri gadiem no laika kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Tādēļ arī Ulmaņa loma 1940.gada notikumos, kuras dēl mums jāmeklē kreisi juridiski argumenti okupācijas pamatošanai, netiek un netiks izskatīta. Pat 1918. gada notikumi oficiālajā vēsturē ir ideoloģizēti, un tikai 100-gades sakarā tiek izrakti no plašas sabiedrības slēpti fakti, kas ļauj paraudzīties uz notikumiem ne tik viennozīmīgi. Latvija ir daļēji šizofrēniska sabiedrība. Kur personības dalījums izpaužas attieksmē pret Latvijas valsti un Padomju režīmu, kur padomju laikā slēpjama bija attieksme pret Latvijas valsti tagad pret Padomju režīmu. Sintēze nav iespējama, ideoloģisku apsvērumu dēļ gan tad gan tagad ir uztaisīts konflikts. Raksts ir tipisks šī šizofrēniskā stāvokļa izvērtēšanas mēģinājums. Nekas nesanāks kamēr latvieši neatzīs savu vainu vāciešu aplaupīšanā, kas arī ir galvenai Stučkas neveiksmju un Ulmaņa veiksmes avota, kā arī to ka lielāko cīņas smagumu pret boļševikiem iznesa vācieši, igauņi un poļi, Latvieši vai nu vācu pakļautībā bija neitrāli vai cīnījās igauņu armijas rindās. Principā par Latvijas valsti var runāt tikai no 1919. gada vasaras, un galējais saliedēšanās ir 11. novembris Lāčplēšu diena.

Just Me
pirms 4 gadiem
Īsti nesapratu autora savdabīgo "aizsargpozīciju". Vai viņam kāds ir ko personīgi pārmetis? Ja tā - tas, protams, nav glīti, bet gabals no tā nenokrīt. Divas paaudzes bija spiestas dzīvot ar "tautas ienaidnieku", "bandītu bērnu", "fašistu mazbērnu" u.tml. zīmogiem. Izdzīvojām. Bet "caur puķītēm" gan vairs nerunāsim. Tikai skaidru valodu un patiesību. Pat ja visiem tas nepatiks.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Iekšējais šizofrēniskais stāvoklis autoram tā liek runāt. Tādā pašā iekšējā šizofrēniskā stāvoklī atradās latvieši padomju laikā. Tā nebija nekāda cīņa, ar atsevišķiem izņēmumiem, tā latviešiem šeit bija totāla personības dalīšanā pa dienu darbā un skolā padomju pilsonis oktobrēns, pionieris un komjaunietis, vakarā mājās zem rakstāmgalda stikla rūpīgi no konversācijas vārdnīcas pārzīmēts Latvijas republikas ģerbonis. Tāpat šodien cilvēki kas šeit dzimuši, bet viņu senčiem šeit nokļūt bija iespēja padomju režīma dēļ, atrodas līdzīgā stāvoklī.pieņemt ideoloģiju, pret ko viņiem katastrofiskas iebildes nav, tāpat kā padomju laiku pionieriem nebija, un noliegt senčus vai otrādi. Risinājums ir panākams tikai izārstējot ideoloģisko šizofrēniju mūsu sabiedrībā, diemžēl tas nav iespējams slimība ir ierakstīta mūsu Satversmes preambulā.

jurniece
pirms 4 gadiem
Lieta tāda, ka ne visi latvieši pad.laikos atradās šizofrēnijas stāvoklī. Ja skaidru valodu un patiesību pat ja ne visiem tas patīk, tad jāatzīst pašiem sev, arī starp latviešiem bija tādi, kas no sirds atbalstīja pad.varu, bija tādi, kas netika izsūtīti. Savukārt starp pad.varas atbalstītājiem bija izsūtītie, bet ne visi neatbalstītāji tika izsūtīti. Nekas nav tik viennozīmīgi. Konkrēti autora situācija ir skaidra. Viņa sencis pēc definīcijas bija okupācijas varas pārstāvis, jo strādāja represīvajā iestādē un kā tās darbinieks tika nosūtīts uz okupēto teritoriju. Pēcteča izvēle ir vienkārša-atgriezties senču dzimtenē, vai pēc savas saprašanas sadzīvot ar to, ka viņš ir okupanta pēctecis. Grūtāk, iespējams, ir to pēctečiem, kuri šurp atbrauca vienkārši strādāt un visas padomju iekārtas radītās grūtības un represijas pārdzīvoja tāpat kā latvieši, bet tagad tiek pasludināti par okupantiem. Taču vissarežģītāk, domāju, ir to latviešu pēctečiem, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ kalpoja pad.varai. Pie kādas grupas pierakstīt viņus? Manuprāt, problēma ir tieši tajā, ka mēģinām sabiedrību klasificēt kaut kādās viennozīmīgās grupās. Tādu nebija. Un patiesībā Latvijas situācija nav unikāla. Salīdzinoši nesenā pagātnē, ko līdzīgu nācās pārdzīvot angļiem Indijā, kad tā pārstāja būt britu kolonija. Ir daudz tekstu, kur tā laika briti pauž savu neizpratni un aizvainojumu par to, ka vienā mirklī pēkšņi pret viņiem sāk naidīgi izturēties kaimiņi indieši, ar kuriem daudzus gadus it kā draudzīgi sadzīvoja. Nav nekā jauna šajā pasaulē. Žēl tikai, ka cilvēki nemēdz ņemt vērā citu pieredzi.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Nu tādu latvieti, kas no visas sirds atbalstīja, zinu tikai vienu, Alfredu Rubiku. Vēl bija krievi ar Latviešu uzvārdiem un senčiem, pārējie vienkārši dzīvoja. Vieni kognitīvās disonanses apstākļos, citi, aktīvie, prasta ciniska karjerisma dzīti.

Edge
pirms 4 gadiem
" Turpretī izgudrot nākotni gan ir mūsu spēkos,..." Nekādu problēmu ar izgudrošanu un īstenošanu, to jau n-tie Nacionālās attīstības plāni apliecinājuši - un apliecinās arī nākotnē! " Latvijā top jauns Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021.-2027. gadam. Tajā ietverti seši prioritārie valsts attīstības virzieni. Šobrīd turpinās gan diskusijas sabiedrībā, gan notiek ekspertu grupu darbs, lai noteiktu Latvijas attīstības prioritātes un mērķus nākamajiem septiņiem gadiem." (lsm.lv)

Elīna Kalniņa
pirms 4 gadiem
Par pagātes rētām, to izvērtēšanu un vēl mums visiem tik daudz ko svarīgu, iesaku paklausīties šo sarunu, īpaši Egila Levita lustrācijas procesa skaidrojumu, kas ir sarunas sākuma daļā:
Virtuves saruna. Nr.1. (Par kolaboracionismu padomju varas periodā) - YouTube

https://www.youtube.com/watch?v=EdZXM_zUR_s
https://m.youtube.com/watch?fbclid=IwAR2vMmof5sWGJlP65PwuTod_Pupdn1aN6_xXXSXh0vEX-RMEH_pHiDoOdwQ&v=EdZXM_zUR_s

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
absurds un maldināšana jau ir pats nosaukums - Virtuves sarunas. Tās bija dažu biedru runas - uzrunas.
Publikai netika dota iespēja uzdot jautājumus vai izteikt veidokli.
Es uzvedos drusku huligāniski un nokliedzos, lai Levits vismaz nosauc avotus faktiem , kurus viņš minēja savā runā. Piemēram, ka 75 % Latvijas iedzīvotāji padomju okupācijas laikā bijuši kolaboracionisti. Arī tas netika darīts, kaut gan būtu aizņēmis labi ja pāris minūtes ....

Šis jautājums īpaši aktuāls pēc čekas maisu atvēŗšanas - jo neviens čekas klaudzinātājs nav bijis klaudzinātājs, tikai čekas manipulāciju upuris.
Arī visi ideologi komunisti - Zālīš Māra, Skulmju Džemma, Peteru Jānis u.c. bijuši mūsu svētie skarbās okupācijas laikā ....
Protams, ka man LEVITS nav un nevar būt autoritāte - lai runā, raksta, sludina konkrēti un tieši - tad es mainīšu viedokli.

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Kādi fakti vēl vajadzīgi, saskaitiet padomju laika ierēdņus, skolotājus, priekšniekus un citus jebkura mēroga karjeristus būs jums vairāk par 75% kolaborantu. Levitam vispār vajadzēja klusēt, jo viņš tāpat kā visa agrākā vai vēlākā trimda nav kolaboranti, bet ir dezertieri. Principā jebkurš izdzīvojis Latvijas pilsonis ir šāda vai citāda veida nodevējs vai nodevēja atvase. No tā tad arī vajag sākt grēku nožēlu un valsts atjaunošanu.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
savukārt, Visvaldis Ziediņš ir tāds manas iekšējās - brīves- nebrīves katalizators.
Uz viņa darbu izstādi Rīgā gāju ar lielu neticību. Vairāk ar mērķi pārliecināties, ka visi melo, manās, tai skaitā Ieva Kalniņa un ka nekāds brīnums latviešu mākslā nevar būt. Kad aizgāju un ieraudzīju - biju tik pārsteigta , ka staigāju ilgi ilgi, apdullusi no domām - nu nevar būt , nevar būt. Tādas dziļākas loģiskas domāšānas, vai idejas neradās. Domāju, ka iešu vēlreiz, bet bija knapi ar naudām - vilcinājos, vilcinājos un beigās nokavēju - izstādi slēdza.
Tad izlasīju, ka KUMU - Tallinā ir viņa izstāde un par spīti visam savam saspringtajam budžetam, finansiālajai disciplīnai - aizbraucu uz Tallinu. Staigāju pa viņa izstādi viena pati.
No autoostas uz muzeju biju gājusi kājām, pirmā sajūta, bija, ka pats Ziediņš mani sagaida un saka - malacīte - vispār viss tas bija tā mistiski. Kad savā prātā gatavināju domas - ka lūk - tas ko redzu ir tas un tas un ā ... likās, ka Ziediņš turpat koķeti smaida - bet nesaka ne jā, ne nē. Ļauj man mocīties , lai es piedabūtu viņa darbus runāt.
Vēlreiz pārkāpu sava budžeta rāmjus un kafejnīcā nopirku divreiz dubultos esspresso , apēdu brokastu maizi un atpakaļ uz izstādi.
Vakarā nopirku mazāko no Vana Tallinn, stiprinājos un spriedu, ka metīšu visu pie malas - aiziešu tuksnesī un nodošos mākslai - radošai dzīvei. Ja Ziediņš tā varēja padokupācijas laikā, kāpēc , lai es to tagad nedarītu. Nu vēl divi gadiņi, kamēr bērni sāk pelnīt, bet nu ir jau pilngadīgi un ir laiks.
Rēķināju, ka būs no daudz kā jāatsakās - no Lāču maizes, piemēŗam, jāpērk kāda lētāka. Ceļojumi, kultūras pasākumi - jā, viss maksā naudu , bet man tās vienkārši nebūs. Toties būs brīvība un kas var būt labāks par to.
Lieki teikt, ka kopš tā sapņošanas brauciena -TAL - RIG ir pagājuši 5 gadi, un es pat zīmuli zīmēšanai neesmu paņēmusi rokā, nerunājot nemaz par krāsām vai instalācijām. Sēžu savā komforta zonā - ēdu lāču maizi ar sviestu - treknā kārtā, staigāju skaistās kleitās , ceļoju, eju uz teātriem - no rīta līdz vakaram skribelēju komentārus par netaisnībām visā un visur . Pabūšana Ziediņa pasaulē bija tikai kā tāds brīdis citā realitātē , tādā , kurā ļoti gribētos būt, bet griba no sapņa nekļūst par īstenību.

Domāju, ka tā kā man ir ļoti ļoti loti daudziem. Ļoti.
Bet vēl es domāju, ka tas , ka Ziediņš ir atkal aizmirst - ir tik zīmīgi. Biju Liepājā - prasu vietējiem - vai ir kāds muzejs vai izstāžu zāle par Ziediņu ? Kas tas tāds esot , tādu nezinot

Un te atkal ir tas - tā pati Beitnere le Galla - piesauc un paklanās komunistiem - kuri mūs vadīja gan toreiz , gan tagad , bet neaktualizē jautājumu - vispār pat nenoformulē jautājumu, ka ja Atmodu būtu vadījuši , piemēram, Ziediņa domubiedri , Knuta Skujenieka domubiedri - nevis priviliģētie komunisti - vai tad Atmoda nebūtu notikusi? Vai Latvija nebūtu izstājusies no PSRS un pasludinājusi neatkarības atjaunošanu? Tā doma, ka bez " labajiem komunistiem" nekas labs nebūtu varējis notikt ir nocementēta stingrāka par granītu.

Tā kā - .... nezinu ....mums ir pārāk netaisnīga sabiedrība , lai par kaut jel kādu izlīgumu varētu runāt - nosauciet man vienu miljonāru - represēto - toties saraksts ar komunistiem un čekistiem un klaudzinātājiem - prominencēm un vienkārši miljonāriem ir desmitiem lappušu garš, bet viņu posta darbi izmirstošās latviešu tautas un satrunējušās atjaunotās valsts garumā ....

Lūk :(

Elīna Kalniņa
pirms 4 gadiem
Jā, piekrītu, ka nosaukums ir maldinošs un arī citas "utis" vērīgs un domājošs klausītājs te pamanīs, tomēr Levita teorētiskais skaidrojums par izlīguma procesu ir tā vērts, lai noklausītos, tāpēc arī to šeit piekabināju. Mani šis raksts vedināja aizdomāties tieši par izlīgumu un kā līdz tam tikt.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Elīna, labrītiņ, paldies par saitēm. Pirmo noklausījos gandrīz visu. Interesanti ir tas, ka I.Kalniņas uzstāšanos par V.Ziediņu biju pilnībā aizmirsusi.
Viss ir vēl miljons reižu sarežģītāk. Lūk, D. Beitnere le Galla - viņa aicina latviešus būt uzņēmīgākiem, konkrētākiem, tiešākiem, enerģiskākiem utt. Un tik interesanti - ka uzreiz pēc šiem vārdiem minētā kundze tika intervēta un intervija pārraidīta LTV1 Panorāmā. Žurnālists uzdeva jautājumu - kā viņa vērtē to, ka NA partijas biedrs, LNO direktors Z. Liepiņš mūsu Balto namu - operu ir izīrējis kremļa lakstīgalai , Latviju kritizējošajam Jaunā Viļņa darbonim - Krutojam.
Beitnere le Galla atbildēja vienkārši perfekti latviski ,ka opera ir katras nācijas brieduma pazīme , ka opera ir katras valsts vizītkarte. Tad jā vai nē kremlim Latvijas vizītkartē - operā - konkrētu atbildi uz žurnālista jautājumu kundze nespēja sniegt.

Tas, kas šodien notiek ltv1 - tā ir vistīrākā - formas un īstenošanas ziņā - sabiedrības debilizēšana. Būtībā - noziegums. Manā vērtējumā - čekistu un komunistu roku darbs, lai saglabātu savu varu debilizējot sabiedrību. Varu derēt uz kasti šampja, ka Satori lasītāji neskatās LTV1

Agnese Krivade 1
pirms 4 gadiem
Shaming & blaming 4ever for stipra Latvija

kuģis
pirms 4 gadiem
Kā ar tiem, kuri šeimoti un bleimoti tikai par to, ka ir latvieši, ka grib dzīvot neatkarīgā, suverēnā valstī un ka ir uzņēmēji, namsaimnieki, jaunsaimnieki, privātīpašnieki, zemnieki utt?

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Pareizi tiek šeimoti, Latvijas valsts pamatos stāv noziegums, 20.gadu agrārā reforma.

Andis Kalviskis
pirms 4 gadiem
Un vai daudz cilvēku ar un bez pēc traumatisku čekas pieredzi redz nākotni post soviet KGB radītā valstī? 

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Priedola I. Kādas vērtības stiprina sabiedrībā saliedētību? KantarTNS 2014.–2018. gados veikto vērtību pētījumu galvenās atziņas, 2018, 5. sl. - šo gan gribētu izlasīt - kā var stiprināt to kā nav?

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
"Tomēr izvēles, ko savā dzīvē veica viņi, neatstāj man iespējas domāt, ka viņi "neatzina okupācijas režīmus".
Tikko lasīju vai Patiesajā Dzīvē vai IEVAS STĀSTOS par komunistu Pēteri Strautmani - esot bijis milzīgs patriots un cīnītājs par taisnīgumu un latviskumu vispār - visu labo.
Domāju, ka redakcijās jau gaida arī citu komusnitu un čekistu attaisnošanas un heroizēšanas raksti. Triju Zvaigžņu ordeņi jau ir sadāvināti !! Tā kā viss notiek - padomju okupācijas varas elite, kura savas pozīcijas nav zaudējusi 4.maija Latvijas valstī pacietīgi kā saka - cementē savas pozīcijas - pārvaldot kā pagātni, tā nākotni.
Arī piesauktā Hermaņa izrāde čekistiem par prieku kapā un spārda nabagus, kuri ne toreiz, ne tagad saprata, kā ar viņiem manipulē.
Toties ne latviešu literatūra, ne māksla, ne dramaturģija , ne kino - neviens pats neizrāda drosmi un neparāda tos supergudros, superslīpētos un supertalantīgos čekistus un komunistus , kuri spēja iztaisīties par vissmalkākajiem kungiem dienas laikā, pārtopot par maniakāliem rīkļu griezējiem nakts laikā

Mans opis bija čekā pirms viņu izsūtīja uz Sibīriju - viņš nedrīkstēja stāstīt, kā bija. Bet šo to aizliegtu noklausījos. Kā čekisti viņam biksēm izgrieza pogas, kā viņi visi tur pa kamērām dzīvojušies bikses turēdami un ka viņi sisti sejā un spārdīti .... Saprotu, ka par to neviens ne rakstīs, ne stāstīs - daudz svarīgāk ir prodēt tantiņu klaudzinātāju ....

Edge
pirms 4 gadiem
Par ko konkrēti ļ.cien. tā skaišas? Par ko taisās apvainot Pēteri Strautmani un iesūdzēt tiesā viņa slavētājus, piem. Tautas dzejnieku J.Peteru? "Pēc trim dienām, [1983] 14. novembrī, piebraucu (man [J.Peters] toreiz bija sarkans žigulis) pie Altonavas ielas 19. nama. Šī mēneša dižais jubilārs ar Ludmilu sēžas auto. Mēs dodamies uz Jēkaba ielu (tur tagad Saeimas jeb Bruņinieku nams), kur Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Pēteris Strautmanis pasniegs dzejniekam Goda rakstu, kā tas toreiz tika praktizēts jubilejā. Priekšsēdētājs dāvina dzejniekam kāda četrpadsmitgadīga puikas Ojāra Vācieša dzejoli no Apes apriņķa laikraksta (kā Strautmanis, tā Vācietis nāk no tās puses). Ojārs Vācietis saviļņots saņem Goda rakstu un saka: "Biedri priekšsēdētāj, Ojārs sevi nežēlos." ... nevarēju izdomāt bargāku sodu (diena.lv)

Guntis Kārkliņš
pirms 4 gadiem
Galvenais jautājums. Kuri drīkst būt tiesneši? Vai uz pasaules ir rodams kaut viens Taisnīgais, kam šis uzdevums ir pa spēkam, nevis sīkā atriebes un revanšisma mērcē slēpts.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Mēs neizvēlamies pagātni, bet mēs izvēlamies - "kā par to justies". Nav cilvēka spēkos uzkonstruēt pagātni - tas ir - kaut kādu absolūti patiesu, objektīvu utt. pagātni. Tādas nav, nekad nav bijusi un nebūs. Tieši tādu pašu savu loģiku es attiecinu uz nākotni.
Cita lieta, ka jebkuras normālas !!! - uzsveru normālas, nevis degradētas , posttotalitāras , nabadzīgas, netaisnīgas , sociāli utt. sašķeltas sabiedrības , tātad - jebkura normāla sabiedrība sarunājas un sarunājas pilnīgi par visu - par ekonomiku, par kultūru, par vēsturi, par higiēnu, par korupciju, par čekistu noziegumiem un čekas klaudzinātāju svēto nevainību. Sarunājas.
Pie mums šādu sarunu nav. Nekādu sarunu nav vispār!!!!
Par kādu kopīgu nākotnes veidošanu var būt runa, ja mēs nespējam saprasties par šodienu? Likumprojekts par dzīvesbiedriem - bija sarunas? Par čekistiem - viņu grēkiem un viņiem pierakstītiem citu grēkiem, vai klaudzinātāju morālo atbildību - es saku - morālo bezatbildību?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!