Iveta Šaicāne
pirms 1 gada
Vecāku žūrijas ietvaros šogad manās rokās nonāca Kalendārs mani sauc....
Uzmeklēju autoru internetā, dvēselē jau pakomunicēju ar to autora daļu, kura tur ir pieejama, bet ... velk ... gribas pateikt paldies arī redzamajā izplatījumā.... kaut vai rakstu zīmēs redzamajā....
Paldies, Andri!
Ceru, ka tāds cilvēks kā Oskars dzīvo un daļa no Oskara dzīvo Tevī, Andri!
Sirsnīgi, cilvēcīgi, reāli, neizskaistināti..... tik dzīvi, ka bail, ka tomēr tik dzīvi nevar dzīvē būt... bet... ir.... vismaz tās dzīves versijā, kura spēja iedzīvoties manā realitātē...
Pateicībā un mīlestībā, Iveta...
Uzmeklēju autoru internetā, dvēselē jau pakomunicēju ar to autora daļu, kura tur ir pieejama, bet ... velk ... gribas pateikt paldies arī redzamajā izplatījumā.... kaut vai rakstu zīmēs redzamajā....
Paldies, Andri!
Ceru, ka tāds cilvēks kā Oskars dzīvo un daļa no Oskara dzīvo Tevī, Andri!
Sirsnīgi, cilvēcīgi, reāli, neizskaistināti..... tik dzīvi, ka bail, ka tomēr tik dzīvi nevar dzīvē būt... bet... ir.... vismaz tās dzīves versijā, kura spēja iedzīvoties manā realitātē...
Pateicībā un mīlestībā, Iveta...
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Aksels Hiršs
0Elza T. u.c.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Proza
21.02.2020
1
Kalendārs mani sauc