Instinkti nemelo

Filma ļoti patika. Mazas pārdomas - domāju, ka par reakciju lavīnas brīdī neviens nebūtu jānosoda - tas taču ir instinktīvi - sekundes simtdaļās pieņemti lēmumi. Par tālāko gan - šķiet vīrietis neuzminēja sievietes traumu un neapzinātās emocijas, un tādēļ arī ietekmējās, kad tika vainots draugu klātbūtnē. Būt vainotam par vājumu - tas ir pazemojums, it īpaši, ja ņem visu par pilnu. Bet varbūt arī labs bija tieši tāds atrisinājums - sieviete traumu pārvadīja uz vīru, tas sabruka, pēc tam kopā visi paraudāja un traumu pārdzīvoja. Skumjāk būtu, ka sieviete no pārdzīvotā nespētu atbrīvoties gadiem, un "zāģētu" vīru tālāk...:)

Eh, sievietes, sievietes... Lūk, cienījamais Tumaņa kungs savā skrupulozajā pētījumā "Varoņi un varonība senajā Grieķijā", lieliski attēlo patieso varoni Hektoru (starp citu, Tumaņa kungs to tieši nepieminēja, taču atšķirībā no Ahileja, eposā Hektors arī bija pozicionēts kā mīlošs un rūpīgs ģimenes galva), kurš sākumā nobijās no Ahileja, trīs reizes bēgot par apskrēja Trojas mūriem, līdz - savas bailes ar gribasspēku pārvarēja, un izlēmīgi, droši stājās naidniekam pretī, pat skaidri zinādams ka cīņa bezcerīga, un iznākums viņam viens - nāve.
Sekojoši - varonīgs vīrietis nav ar zibenīgiem, pareiziem instinktiem, bet cilvēks kurš apzināti pārvarējis savas bailes, un gatavs ziedot savu dzīvību, goda... vai ģimenes dēļ. Kas ļoti bieži situācijā ir viens un tas pats. Par instinktiem runājot - tie jāuztrenē. Bet apzināta sevis pārvarēšana tomēr ir pamatā.