Goda plāksnes konjunktūra

Indulim Zariņam noteikti arī likās smagi un kaitinoši, kad viņu 12 gadu vecumā izsūtīja uz Sibīriju.
Visādi citādi- laba recenzija.

Es saprotu, ka visi, kas te komentējuši, piekrīt rakstītajam, ka šī plaši slavinātā izstāde ir melīga, nekvalitatīva vai pat kaitnieciska. Bet kāpēc līdz šim neviens par to nav runājis, rakstījis? Izstādi taču noteikti visi ir redzējuši. Kāpēc neviens no jums, cienījamie speciālisti, agrāk nav uzdevis visus šos jautājumus, ja ne recenzijas, tad vienkārši pārdomu formā? Kāpēc? Tiešām būtu interesanti uzzināt.

Nesen sociologu kopienā apspriedām recenzēšanas lietas. Iznāk jauna grāmata vai tiek pabeigts liels pētījums, bet nav nekāda vērtējuma. Saprotams, kāpēc...
Mākslas pasaulē vismaz ir reklāmrecenzijas un ziņas radio/tv.
...un kāpēc Kasparam vajadzīga ši konfrontācija...

Un, ja drīkst, tad lūgums Satori ņemt šo recenziju par savu kritisko publikāciju mērauklu. Šajā vietnē gribas lasīt profesionāli atbildīgus tekstus, bet diemžēl nākas sastapties ar recenziju izstrādājumiem.

Mazs personisks kultūršoks - pirmo reizi (visticamāk, savas neizglītotības dēļ) sastopos ar tik lielisku Recenziju! Cepuri nost un pieci kū!

Kaspar, paldies! Lieliska valoda, skaidra doma, plašs konteksts, pamatoti argumenti - viss, kam būtu jābūt normālā recenzijā, bet, ko tik reti izdodas lasīt Latvijas medijos.

Paldies Kasparam Vanagam! Reti mūsu kultūrtelpā gadās lasīt tik pamatīgus un vienlaikus kritiskus rakstus. Man ļoti gribētos redzēt Kaspara veidotu Latvijas seju atlasi, tomēr jāpieļauj, ka ir arī citi redzējumi. Par īstenības daudzajām šķautnēm atgādina autora pieminētā "padomju propagandas" filma "Sejas" -- lai cik ideoloģiski tendecioza tā šobrīd liktos, paradokss ir tāds, ka šī savulaik (1972) bija t.s. plaukta filma, respektīvi, bija aizliegta. Filmas dokumentos tas skan: "paredzēta speciālai auditorijai".