Žižeks un Pītersons tuneļa galā

Vienkārši wow. Ir patiesi saredzama prāta aptumšošanās ko radijis debates pārraidīšanas laiks. Pirmkārt, Žižeks nemēģina teikt, ka nav komunists- tā palielam tāda stāvokļa cilvēkām kā viņam kreiso sabiedrībā nemaz nav izvēle. Atbildot uz Pītersona kritiku par Komunistu manifestu, tas pavisam pamatoti atbild, ka kritikas šautās bultas palidojušas garām, jo tas absolūti piekrīt Pītersona izteiktajiem argumentiem. Tas parāda daudz par "tumšo intelektuāli" Pītersonu, kas ar savu populāro pielīšanu konservatīvo principiem, cenšoties iegūt to labvēlību, arī intelektuāli ir nolaidies līdz to līmenim. Vispār vienīgā vieta kur tas netiek tik ļoti pieņemts ir akadēmiskie apriņķi un vietas kurās tā vietā vairāk tiktu pieņemts Žižeks, galu galā tā uzskati saskan ar jebkura mazliet resnā televizora verga skatiem uz pasauli. Pītersons, lai debatētu ar pasaulē vienu no vislabāk izglītotajiem marksistiskās idejas pārstāvjiem, ir izlasijis bukletiņu, un tagad tam stāsta savas, šajā instancē, primitīvās domas.

ļoti patīk, kā Tu raksti

Pieņemu, ka šāda performance ir iespējama tikai ar šo divu mākslinieku līdzdalību. Nez vai, piemēram, Čomskis piekristu “diskutēt” ar kādu no šiem abiem, lai gan arī viņš kaut kādā ziņā varētu būt pieskaitāms popkultūrai.

Autore aizmirsa pieminēt, ka Žižeka materiāls bija viņa veco joku un intervijās pausto izteikumu nolasīšana no lapiņas. Žižeks ir kā tas edgy filosofijas vai antropoloģija pirmkursnieks, kurš izlasījis fuko, deridā u.tml. un jūsmīgi visiem stāsta, cik ļoti viss ir varas attiecību konstruēts un visi vērtību atskaites punkti ir sūds, līdz gadiem ejot pieņemas prātā un saprot, ka šī ir visbanālākā un slinkākā intelektuālā pozīcija pasaulē. Žižeks kaut kā ir izlaidis to pieaugšanas posmu, tomēr viņš ir vienīgais no kreisajiem, kurš spēj pateikt arī kaut ko sakarīgu. Pītersons ir pragmatiķis, viņam nav aktuālas Hēgeliskas spekulācijas, jo, kā jau klīniskās psiholoģijas pārstāvim, viņam svarīgi ir radīt pozitīvu programmu reāliem cilvēkiem šajos post-metanaratīvu, post-patiesības viss-ir-diskurss apstākļos, kurus Žižeks un neskaitāmi stilīgie intelektuāļi ar cigareti zobos pirms viņa ir tikai diagnosticējuši.

Nez? Čērčils arī tā ir teicis?
Bet forša tā nicināšanas “ideja” autorei. Ne vien īsts gudrums, bet viedi. Viedi. Picu vajadzētu varbūt regulārāk tomēr palietot.

pardon, viņi neierakstās upuru kultūrā, jo nedomā, ka viņiem ir taisnība tāpēc vien, ka viņi ir tā vai citādi apspiesti.

Diskusiju neredzēju, kopsavilkums un viedoklis patīk. Neatkarīgi no tā cik reliģiski vai racionāli pamatots ir uzskats par to vai tuneļa galā ir gaisma (un kas tā ir), kā arī laika nogriežņa garumu līdz tās sasniegšanai un cilvēku spēju to ietekmēt, es arī tomēr ceru, ka izlaistajai-attīstītajai pasaulei ir kas vairāk nekā saujiņa padevušies kraķu, kuru samierināšanās un cinisma mikropolitiku atpazīstu arī pats sevī.

Man ļoti ļoti patīk autores izteiksmes stils.
Saturiski - pakaļtaisoties autorei - arī manas priekšnojautas piepildījās - nekā jauna šai pasaulē

Kārtējais nihilistisks kreisas humānistes lirisks stenējums. Tiešām, var just, ka nebija izgulējusies. Divu cilvēku refleksiju popkultūrai uztvērusi kā divu dakteru sammitu pasaules likstu zāļu recepšu radīšanai. Cerēju izlasīt kaut ko vairāk par, uz kreisi formēta portāla lasītāju profilētu, uzspēlēto vilšanos un nīkulīgu narcisismu.