Vēsma Lēvalde
pirms 6 gadiem
Talantīga rakstniece, brīžiem bija jāruad, brīžiem - jāsmejas. Un pāri visam - baisa sajūta, ka ikvienam var gadīties TUR nokļūt....

Aloizs M
pirms 6 gadiem
Lieliska eseja, Baiba! Apbrīnoju Tavu spēju vērīgi skatīties un redzēt, kad izmisums draud pārsniegt mēru, un aprakstīt tā, ka detaļas ir dzīvas un izšķiramas un nesajūk kopā, kā pieredzējumi mēdz ciešanās.

Lasot to, ir līdzīga sajūta, kā atveseļojoties pēc slimības, kad pasaule atkal kļūst svaiga un skaista. Turklāt šoreiz pašam nevajadzēja saslimt; pietika apjaust, ka man vēl ir laimīgā loze. Jau pēc brīža var būt pavisam citādi.

Tev ir talants ar vārdiem radīt sajūtamu un uzmanības vērtu pasauli. Raksti vēl!

daknis
pirms 6 gadiem
Pienāca tā diena, kad izlasot šo, sajutu vajadzību te piereģistrēties.

Sākšu ar to, ka iespējams, mans komentārs šķitīs bezsirdīgi cinisks, tāpēc gribu darīt zināmu, ka izjūtu žēlumu un līdzjūtību par stulbo diagnozi, saprotu, ka ar tādu ir grūti sadzīvot un apvainošanās uz pasauli būtībā ir attaisnojama bez vārda runas, bet komentārs būs par slimnīcas daļu. Jums taču te ir brīvo viedokļu portāls vai kas tamlīdzīgs, ja? Tad nu lūk:

Man nav saprotams sašutums par diskrētuma trūkumu slimnīcā, ja pēc tam viss, ko redzēja un dzirdēja nepazīstamie pacienti, kā arī tas, ko tu dzirdēji par viņiem, tiek līdz sīkumiem izklāstīts internetā. Tas nu tā.

Par pārējo, kādi, diez, ir Tavi ieteikumi slimnīcai? Izbūvēt atsevišķas uzņemšanas nodaļas vecām tantēm, bandītiem un meitenēm no pasaku valstības? Varbūt jānodrošina arī pacientu mierinātāji ar izglītību psiholoģijā. Vēl varētu katram pacientam nozīmēt savu ārstu ar vismaz diviem asistentiem, kuri, pa abiem kopā, pārvalda vismaz 5 valodas, kamēr jāgaida analīžu rezultāti, viņi pļāpā ar pacientu par filozofiju, politiku vai mākslu. Asiņojošos pacientus ievest uzņemšanā melnos maisos, tos ar vaļējiem lūzumiem atstāt ārā aiz krūma, kur mazāk redz. Un monitoru pīkstoņu aizstāt ar arfas skaņām. Mažorā.

Pārspīlējumu beigas.

Kā jebkurā jomā, arī slimnīcā var gadīties ārsts gan tāds, gan šitāds. Tur nestrādā laipni un lēnprātīgi robotiņi, bet cilvēki, kuriem maiņa parasti ilgst 12 stundas. Kuriem ne tikai sekundi jāpaskatās uz zilo kāju un tad nepatikā jānovēršas, bet galu galā tā zilā kāja ir JĀNOGRIEŽ, neapvemjot pacientu. Cik nopietnu attieksmi no šiem cilvēkiem var gaidīt pret sastrutojumu, kurš laikam nav sastrutojums?

Cik ilgi būtu visiem jāgaida, ja sanitārs, kurš vienlaikus šaudās ap 3 gultām, vestu tanti uz procedūru telpu čurināt? Un kas tad ir, ka dzird čuru strūklu, to pašu strūklu, kura mums visiem ir? Cik ilgi būtu jāgaida, ja tās 3 gultas būtu katra savā palātā? Cik tad tie, kuri nedrīkst celties, neviena nepamanīti pieceltos un atejā atstieptu kājas? Agonējošs pacients uz atejas grīdas varētu būt vēl stulbāk par izdzertu ūdens kannu, kuru uzpilda kāds, uz kuru atkal visiem ir jāgaida.

Esmu bijis gan Stradiņos, gan 1. gan Gaiļezerā ar salīdzinoši sīkām traumām, tikai vienreiz ar iekaisušu sejas nervu, kas ir puslīdz nopietni, jo sāp un var palikt paralizēta puse sejas. Tā arī bija vienīgā reize, kad es ar interesi neizstaigāju visu, kur drīkst un nedrīkst bāzt savu degunu, nepaspaidīju kādu pacientam nepieslēgtu monitoru vai tamlīdzīgi nepaīsināju laiku. Arī vienmēr ir bijis jāgaida un diezgan ilgi, bet vajadzīgo palīdzību vienmēr esmu saņēmis. Arī man ir bijis jāpārliecina personālu, ka es nevaru pagaidīt līdz pirmdienai un aiziet pie ģimenes ārsta. Tas ir jāsaprot, viņiem darba ir pāri galavai un kamēr ķirurgs griež augoni, viņu gaida kāda aklā zarna, kā arī viņš jau zin, ko viņam ved ar ātrajiem.

Tad vēl nedaudz no rūgtās patiesības - mums ir privātas klīnikas, kur iejūtība nav gluži pirmajā vietā, bet nav arī pēdējā. Serviss tur ir labāks, bet maksā naudu. Bet arī tur nevar sagaidīt, lai urologa kabineta durvis būtu skaņu necaurlaidīgas. Ir jāsaprot, ka saņemot bezmaksas zupu pie katedrāles ir lieki sūkstīties par stāvēšanu rindā un sakaltušāku maizes gabalu, kā citam.

Vija
pirms 6 gadiem
Nesaskatīju šeit apvainošanos uz visu pasauli, arī ne pārmetumu cik, lūk, viss mums slikti slimnīcās. Lasīju kā literāru darbu, kā stāstu, kā autorei gāja, nokļūstot šajā "sistēmā". Ļoti labi izdevies aprakstīt, aizskāra "līdz kaulam".

Arturo
pirms 6 gadiem
ASV jau nu gan nav nekaada publiskaas mediciinas paraugvalsts. Vieniigaa "pirmaas pasaules" valsts bez vispaareejas pieejas mediciinas apruupei. Taa ka saliidzinaajums ne sevishkji korekts. Argentiinaa ar GDP per capita tuvu Latvijas GDP per capita bezmaksas mediciina ir pieejama visiem un tik shausmiigs bardaks kaa shajaa raksta sheit nu gan nav (ir diezgan liels, protams, bet nu ne tik vaajpraatiigs).

arnolds
pirms 6 gadiem
agrāk to sauca par sociālistisko reālismu (gan rakstu darbu, gan arī aprakstīto objektu). vai tagad var teikt - kapitālistiskais reālisms?
jā, un nedod D, slimot līdz tādai pakāpei, lai nonāktu tādā "aprūpē".

Dead Bull
pirms 6 gadiem
Ir alternatīva – pagājušā gadsimta sākuma medicīna, kur ārstē ar zeļonku un penicilīnu, toties pacientus aprūpē labi atalgots, laipns personāls – žēlsirdīgās māsas ar dažu mēnešu kursiem un ārstējošais ārsts – feldšeris. Šādu pakalpojumu arī trūcīga valsts ar novecojošu sabiedrību var nofinansēt tādā apjomā, ka pacienti par uzmanības trūkumu un rūpēm sūdzēties nevarētu. Dzīvotāji izdzīvotu, mirēji mirtu, kā tas dabā ir iekārots.

Turpretī mums zem viena un tā paša Stradiņu jumta mitinās trešās pasaules valstu medicīna tās briesmīgākajās izpausmēs un pasaules kardioķirurģijas elite, valsts no budžeta apmaksā gan elementāras manipulācijas, gan medicīnas zinātnes brīnumus. Pat tādā turīgā valstī kā ASV pacientam bez polises ar labu segumu pienākas vienīgi tiesības nomirt pieslēgtam pie dārga monitora. Kafkas iestudējums ir tikai sabiedrības šizofrēnijas sekas, prasot no abstraktas valsts to, ko paši nespējam vai negribam atļauties.

Jānis Melnis
pirms 6 gadiem
Superīgs gabals! Paldies autorei par uzdrīkstēšanos (!) un dalīšanos pieredzē(..) Šis nu reiz ir tas "gadījums" , kad pat viena cilvēka personiskā sāpju pieredze var atsegt to posta ainu, kas valda mūsu veselības "sistēmā" [sākt varētu kaut vai ar to, ka vienmērīgi sadalītu pacientu plūsmu uz visām Rīgas slimnīcām (tas liekus līdzekļus neprasa)] , un konkrētajā slimnīcā - nav jau kara laika "lauku hospitālis" pie Staļingradas, ka pat procedūru telpu durvis nevar aizvērt - te ir runa par elementāru ētiku un cieņu pret cilvēkiem(!) Interesanti vai lielākajā Igaunijas slimnīcā pavērtos tā pati aina? [ Un jācer, ka Saša Belovs apārstēs savu "verbālo caureju"... kaut gan ... varbūt, ka tā ir neārstējama(!)]
P.S. Visi augstāk lasāmie teikumi ir šo rindiņu autora emocionāla reakcija uz konkrētiem notikumiem , konkrētas slimnīcas - konkrētā (Franca Kafkas) - sektorā(!) Šis nav vispārinājums(!) Latvijā ir pietiekami daudz sakārtotu slimnīcu, (kas spiestas darboties nesakārtotā sistēmā) ar gudriem, fantastiskiem, brīnišķīgiem dakteriem (un jaukām māsiņām)! Vienkārši ... tik labi uzrakstīts gabals, ka drusku izsita no ikdienišķās komforta zonas(..) "draivīgi" - dopamīnu izraisoši~ Paldies!

dute
pirms 6 gadiem
Pēter, šis nav viedokļa raksts, es tikai uzrakstīju stāstiņu, kā man gāja. Ja gribi viedokli un secinājumus, to kādreiz varu pastāstīt tāpat. Apvainošanos uz visu pasauli tu pats esi piedomājis klāt.

edu
pirms 6 gadiem
Visu cieņu autorei.
Viens no pēdējā laika labākājiem rakstiem satori.lv

Nu un attiecībā uz vienmēr sašutušajiem komentētājiem (slikta medicīna, slikta valsts, slikts raksts utt.) - nu kāpēc vienmēr jākar labs/slikts birkas - realialitāti un mākslu šajos rāmīšos ielikt nav iespējams
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!