Ārijs Kauliņš
pirms 2 gadiem
Visu nosaka (Latvijas iedzīvotāju skaita, pieejamā naudas daudzuma sabiedrībai) izmēri. Mazskaitlība un maznaudība nosaka vajadzību risināt neatliekamās praktiskās lietas šeit un tagad. Tieši kādas tās būtu, par to domas dalās. Manuprāt tie nebūtu bezprātīgie koncertzāļu projekti ar trim stāviem zem Daugavas ūdeņiem, bet ieguldījums bērnos un viņu izglītībā (ko vajadzēja jau sen, no pašiem Latvijas pirmsākumiem). Masveidā!!! Tanī vietā lai eksportētu apaļkokus un skaistas meitenes, hokejistus un basketbolistus, tādā veidā mēģinot "nopelnīt attīstībai". Tad iespējams, tagad kāds no izskolotajiem ģēnijiem būtu ieguvis no Latvijas purvu kārkliem dzīvības eliksīru, ko tirgot visā pasaulē par milzu naudu, un dzīve Latvijā neatšķirtos no dzīves Šveicē. Zinātnieki jau tā cenšas sviedriem vaigā gan ar praktisko, gan "augsto" zinātni, bet vai tad valdnieki viņus "ņem galvā"? Labākie jaunie pamet Latviju, jo ŠEIT NAV PERSPEKTĪVAS.

Hong Kong
pirms 2 gadiem
Vai jums ir nepieciešams aizdevums, mēs piedāvājam aizdevumu ar tūlītēju tiešsaistes apstiprinājumu,
* personīgais aizdevums
* uzņēmuma aizdevums,
* automašīnas aizdevums,
*studenta aizņēmums
* Biznesa aizdevums,
utt ..... mēs piešķiram no 1000 līdz 60 000 000 USD. dolāros vai eiro mūsu aizdevumam ir 3% procentu likme, un mēs varam piešķirt aizdevumu jebkurai vietai pasaulē .... ja jūs interesē, sazinieties ar WhatsApp: +256756543536 vai e-pastu: [email protected]

jurniece
pirms 3 gadiem
Pievienojos iepriekš rakstītajam. Vai tiešām zinātniekiem būtu tik grūti nokāpt no sava ziloņkaula torņa un palīdzēt "stulbajai" varai/tautai izveidot šo " cēloņsakarību ķēdi kā – purvi būtiski ietekmē klimatu, savukārt klimats ietekmē ekonomiku."? Un vai arī humanitāro zinātņu lobiji vienā laika periodā nav veicinājuši to, ka lielai daļai pie varas esošo humanitāriju ir grūtības izveidot šo elementāro cēloņsakarību ķēdi? Lai atceramies laiku, kad iepriekšējā izglītības reformā vairākas skolu beidzēju paaudzes, kas iedomājās iet vieglāko ceļu un vidusskolā apguva tikai humanitāros priekšmetus un uzskatīja, ka tādas lietas kā dabas likumsakarības vispār nekad uz viņiem neattieksies. Un vispār šķiet dīvains šis sašutums. Kam tad ja ne humanitāro jomu pārstāvjiem būtu vislabāk jāpieprot retorikas un pārliecināšanas māksla, lai varētu pamatot jebkuras savas darbības nozīmību valsts interešu kontekstā? Ak tad jūs nevēlaties tērēt laiku, lai paskaidrotu? Tad, atvainojos, kāpēc lēmumu pieņēmējiem būtu jāgrib tērēt laiku, lai paklausītos, palasītu? Varbūt pašiem liriķiem būtu laiks pārlasīt kaut ko par retorikas mākslu?

Kārlis Vērdiņš
pirms 3 gadiem
Raksta ideja ir apsveicama. Taču mūsdienās pat humanitārajās zinātnēs nestrādā arguments, ka pētnieku grupai vienkārši ir "interesanti" kaut ko papētīt. Lai tiktu pie trūcīgajiem grantiem, nākas daudz precīzāk pamatot, kādēļ pētījums būtu vajadzīgs arī citiem, ne tikai pašiem.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!