Ar kartotēkām būs par maz

"Manuprāt, piedalīties savas valsts sagraušanā, vēlāk tās demogrāfiskā sastāva, ekoloģijas, izglītības sistēmas utt. sakropļošanā arī nav nekāda, maigi izsakoties, goda lieta."

Vecais jautājums par būšanu ar vai pret sistēmu.

" Manuprāt, piedalīties savas valsts sagraušanā, vēlāk tās demogrāfiskā sastāva, ekoloģijas, izglītības sistēmas utt. sakropļošanā arī nav nekāda, maigi izsakoties, goda lieta. "
Droši apgalvoju - Zander' kunga zināšanas un izpratne par situāciju, kādā atradās Latvijas tauta 2.Pasaules kara laikā (1939 - 1945) un pēckara gados (1946 - 1956), ir ļoti ļoti vājas. Noder atcerēties, kas, kad un kā apturēja holokaustu 1941.g. decembrī kaujā pie Maskavas - un, kas neļāva īstenot nacistu iecerēto plānā Ģenerālplāns "Ost", saīsinājumā GPO (vācu: Generalplan Ost — 'Ģenerālplāns "Austrumi"'). Visu cieņu tiem, kas uzņēmās atbildību kara gados un pēckara atjaunošanā. Noder apjēgt atziņu gan par pagātnes nozākāšanu un neizbēgamo atmaksu no nākotne:"Izšausi uz pagātni no pistoles - saņemsi no nākotnes lielgaballodi!" Pārdomām: Māra Zālīte: "Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā" (jauns.lv)

Vajadzētu tomēr tikt drusku skaidrībā ne tikai ar 'maisiem', bet arī ar padomjlaiku jēdzienu 'nomenklatūra'. Patlaban parādās tendence teikt apmēram tā - 'mēs jau neko, visu tikai nomenklatūra'. Bet nomenklatūra jau primāri bija vienkārši 'svarīgu amatu' (nevis personāliju!) saraksts - un ne jau tikai partijas un tās atvasināto organizāciju sekretāri, bet arī daudzi citi tur nokļuva. Ja kādu ievēlēja, teiksim, par Komponistu savienības priekšsēdētāju, iecēla par augstskolas rektoru vai lielākas rūpnīcas vadītāju, viņš automātiski kļuva par 'nomenklatūru' - respektīvi, tie amati bija 'partijai un valstij svarīgo' amatu sarakstā. Turklāt dažādos līmeņos: bija gan 'republikas' līmeņa, gan 'rajona' līmeņa (piemēram, skolu direktori, kolhozu priekšsēdētāji) nomenklatūra. Jā, protams, bez partijas 'akcepta' augstos 'nomenklatūras amatos' nokļūt nebija iespējams, taču arī padomjlaiku vadītāji, skolu direktorus ieskaitot, bija dažnedažādi (gan labi, gan slikti - tāpat kā šodien), bet pats piederības fakts šāda veida nomenklatūrai nez vai būtu salīdzināms ar piederību čekas maisiem. Galu galā, kādam jau tās skolas, uzņēmumi, kolhozi utt. tomēr bija jāvada.

"Tāpēc, ja nu daļā Latvijas sabiedrības šodien ir vēlme tikt skaidrībā ar pagātni, ....."
Ha, ha, ha jeb, kā tādās reizēs izsakās - paies mūžība, kamēr 100%-iem iestāsies 100% skaidrība. Viena lieta gan ir nediskutējama - jādod pētniekiem-kangeriešiem, žurnālistiem u.c. radošajiem vēl vismaz 1 000 000 EUR, lai viņi vēl 2019.gadā var papētīt un aprakstīt vismaz notikušo laika posmā no 1988.g. līdz 1991.g. Iemesls nopietns: "Skolēnu zināšanas par vēsturi un neseno pagātni ir vājas, uzskata kādreizējais Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs, Tautas Frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns" (Diena).